Viņš pastāstīja, ka nākamajā gadā veselības aprūpei finansējums palielināsies par 30,6 miljoniem eiro. No šīs summas minimālās algas pieaugumam un algu izlīdzināšanai zemi atalgotajiem medicīnas darbiniekiem paredzēti 8,3 miljoni eiro, savukārt slimnīcu pakalpojumu apmaksai paredzēti vēl 10,17 miljoni eiro – šāda summa bija šogad slimnīcām nepieciešama papildus, lai segtu izveidojušos parādus par sniegtajiem pakalpojumiem, bet nākamgad šī summa jau paredzēta budžetā.
Savukārt papildu 15,9 miljonus eiro varēs izmantot veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai. Piemēram, nākamgad paredzēts samazināt pacientu līdzmaksājumus stacionāros no 13 līdz 10 eiro par gultasdienu.
Tāpat ministrs cer uzlabot veselības aprūpes sistēmas darbību, pārejot uz jaunu finansēšanas modeli - detalizētu, diagnozēm piesaistītu veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites un apmaksas sistēmu. Iepriekš slimnīcām maksāja par gultasdienām, no nākamā gada par konkrētas diagnozes noteiktā sarežģītības pakāpē ārstēšanu, kas dažām slimnīcām nozīmēs vairāk līdzekļu, bet citām – mazāk.
Viņaprāt, jaunais modelis ļaus finansējumu slimnīcām pārdalīt taisnīgāk, jo dažu slimnīcu sniegto pakalpojumu valsts apmaksā zem pašizmaksas, citi tarifi ir pārāk dāsni. Jaunas sistēmas ieviešana visā valstī visās slimnīcās prasīs papildu darbu un tam atvēlēti 800 000 eiro, bet vēl 200 000 eiro atvēlēti Veselības inspekcijas stiprināšanai, tai skaitā palīdzot Valsts ieņēmumu dienestam apkarot „ēnu ekonomiku” veselības nozarē.
Ministrs skaidroja, ka jauns finansēšanas modelis paredzēs, ka sarežģītāki gadījumi, piemēram, dzemdības, kurās var iestāties komplikācijas vai pat draudi mātes vai bērna veselībai, maksās vairāk nekā parastās dzemdības. Jaunā sistēma izlīdzinās netaisnību, uzsvēra ministrs.
Tāpat viņš solīja izskaust neloģisku naudas tērēšanu veselības aprūpē, piemēram, atkārtotus izmeklējumus vai asinsgrupas noteikšanu desmit reizes cilvēka dzīves laikā.
