Viņu nav daudz, gan jau kaut kā tiksim galā - tā līdzšinējo valsts līmeņa pieeju bēgļu integrācijai raksturo cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zanovska-Odiņa.
„Visi līdzšinējie pasākumi ir balstījušies uz projektiem. Tie ir Eiropas bēgļu fonda projekti, ko ir īstenojusi pamatā viena nevalstiskā organizācija sniedzot palīdzību bēgļiem un nodrošinot īstermiņa latviešu valodas kursus,” sacīja Cilvēktiesību centra eksperte Sigita Zanovska–Odiņa.
Turklāt pieredze liecina - latviešu valodas kursu līmenis nav tāds, lai šie cilvēki varētu šeit atrast darbu un kļūt patstāvīgi. „Līdz ar to Latvijai, ņemot vērā šos jauno izaicinājumus, ja tā var teikt, ir jādomā par mērķtiecīgu integrācijas politiku, ko veido ne tikai latviešu valodas kursi, bet kuras ietvaros mēs spējām, piemēram, novērtēt, kādas prasmes ir šiem cilvēkiem, kas ierodas Latvijā, kurās nozarēs šie cilvēki varētu strādāt un tad attiecīgi - valodas apguvi sasaistītu ar iespējamo profesionālo darbību,” stāsta Zanovska–Odiņa.
Tieši integrācija ir sabiedrības drošības pamatā, tādēļ valsts politikas nozīmi uzsver arī drošības policijā. Tās ieskatā bēgļu skaita pieaugums rada riskus, kas var izpausties gan tūlīt - piemēram, Latvijā var ieceļot ar teroristiskiem grupējumiem saistītas personas, tāpēc jādomā par visaptverošu pārbaudi, gan pēc vairākiem gadiem.
„Ja mēs runājam ilgtermiņā, tad nevar izslēgt iespēju pēc citu valstu pieredzes, ka var secināt, ka atsevišķi imigranti vairākus gadus pēc ieceļošanas vai pat viņu bērni izjūt identitātes problēmas,” atzīst Drošības policijas pārstāvis. „Rezultātā viņi ir tendēti pievērsties kādām radikālām ideoloģijām un radikalizēties. Tas attiecas gan uz tām personām, kas pievēršas galējai islamizācijai vai tieši otrādi - galējām labējām ideoloģijām,” norāda Drošības policijas pārstāvis.
Par integrācijas politiku Latvijā atbildīga ir Kultūras ministrija. Tajā norāda - līdz šim gluži vienkārši pēc visaptverošas programmas nav bijis vajadzības - mazais skaits ļāvis ar šiem cilvēkiem strādāt individuāli. „Viņi tiek aptaujāti, aprūpēti, izzinātas viņu vēlmes, bet tā problēma ir kur - ja šis bēgļu skaits palielinās, ir nepieciešam kopīga stratēģija,” klāsta Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta vadītāja Solvita Vēvere. „Tāpēc arī šobrīd izveidota darba grupa, jo tie ir gan mājokļi, gan izglītība, gan veselības aprūpe, gan sociālās drošības jautājumi, kas sniedzas ārpus Kultūras ministrijas kompetences,” atzīmē Vēvere.
Darba grupa, kurā iekļauti arī Iekšlietu, Izglītības, Veselības un Labklājības ministrijas pārstāvji, savu darbu gan vēl nav sākusi. Tāpēc grūti arī paredzēt, cik ilgā laikā būs rezultāti. Kultūras ministrijas integrācijas departamenta vadītāja neslēpj, ka tas būs atkarīgs ne tikai no ierēdņu un ekspertu darba, bet arī politiskās gribas.
Ziņots, ka Latvijā turpmāko divu gadu laikā varētu ierasties 250 bēgļi. Iekšlietu ministrija cer, ka viņi bēgļu centrā uzturēsies ne ilgāk par trim mēnešiem un tad būs spējīgi sākt patstāvīgu dzīvi.
