Bēgļu apburtais loks Latvijā: uzņemti un atstāti novārtā bez mājokļa un reālas palīdzības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Alternatīvā vai bēgļa statusa iegūšana bēgļiem ir īpaša diena, jo tad viņi kļūst par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem un var pamest “Muceniekus”. Politiķi pirms tam solīja, ka darīs visu iespējamo, lai bēgļus integrētu. Taču LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” izpētīja, ka mentoriem atvēlētā nauda nedod rezultātus, bet valdības lēmums samazināt pabalstus gandrīz iznīcina iespējas tikt sava pie mājokļa. 

 

Atstājot “Muceniekus”, bēgļiem vēl gadu tiek maksāts pabalsts. Vēl pērn tas bija 256 eiro mēnesī par vienu personu, taču gada beigās valdība nolēma šo pabalstu samazināt un tagad – ģimenes galvai tie ir 139 eiro mēnesī, bet katram nākamajam ģimenes loceklim – 97 eiro mēnesī.

Pērn trīs bērnu ģimene ar diviem vecākiem saņemtu 1049 eiro mēnesī viena gada garumā, bet šogad tie būs 527 eiro mēnesī.  

Iepriekš amatpersonas solīja, ka “valdības plāns – darīt visu, lai viņi iedzīvotos šeit, Latvijā”.  Viens no plāna punktiem ir izveidot mentoru sistēmu – cilvēki, kuri palīdzēs bēgļiem saprast Latvijas dzīvi un iejusties.  

Mentora pakalpojumus nodrošina Sarkanā Krusta organizācija, kas gada sākumā uzvarēja Sabiedrības integrācijas fonda rīkotā konkursā, par to visu saņemot apmēram 40 tūkstošu eiro. No septembra jau ir jauns konkurss, un nākamajos gados mentoru pakalpojumiem plānots iztērēt apmēram 700 tūkstošus eiro.   

Kopumā kopš gada sākuma Latvijā vairākās porcijās jau ieradušie 69 patvēruma meklētāji no vairāk nekā 500, kuri Latvijai saskaņā ar pārvietoto personu programmu jāuzņem divu gadu laikā, un Latvijas Sarkanais krusts darot, ko varot. Arī Sabiedrības integrācijas fonds, kas ir šī projekta pasūtītājs, apgalvo, ka programma strādā.

Taču raidījums noskaidroja, ka no 23 bēgļiem, kas saņēmuši statusu, 21 jau ir Vācijā, daudzi aizbrauca, jo nespēja atrast darbu vai mājokli.   

Atrast mājokli teju neiespējami  

Raidījuma komanda, uzdodoties par bēgļu mentoriem, pārbaudīja, vai dzīvokļu izīrētāji būs gatavi izīrēt mājokli bēgļiem, un secinājums nebija pārsteidzošs – atteikums pēc atteikuma, turklāt iela problēma ir tāda, ka dzīvokļu saimnieki nav pārliecināti, ka bēgļu ģimene spēs par mājokli norēķināties. 

Piemēram, trīsistabu dzīvoklis Rīgā, kas būtu piemērots ģimenei ar trīs bērniem, ziemā var izmaksāt pat 430, un izīrētājam radās šaubas, vai bēgļi spēs to apmaksāt.  

“Ja viņiem būtu darbs un tiešām,ja zinātu, ka būtu tā nauda, tad kāpēc gan ne? A to pēc tam, ziniet, ja viņi nemaksās… Es viņiem uzbraukšu, un pēc tam būs tā, ka es abižoju bēgļus…” sprieda kāds dzīvokļa saimnieks.

Vēl kādu dzīvokli Purvciemā nevēlas izīrēt, ja ir trīs bērni, jo saimniece grib saglabāt dzīvokli tīru un neskartu. Divistabu dzīvoklis Sarkandaugavā, par kuru ziemā var nākties maksāt 360 eiro, atteikts, jo “negribas viņus ielaist iekšā un beigās izrādīsies, ka viņi ir kaut kādā “Interpola” meklēšanā”.  

Arī Liepājā trīsistabu dzīvokli (220 eiro mēnesī plus komunālie maksājumi, kas ziemā var sasniegt 100 eiro) izīrēt neizdodas, jo pastāv šaubas par to, vai viņi varēs samaksāt, turklāt

“kaimiņiem, es domāju, gan.. domāju, ka viņi nav šovinisti, ja, bet nu...”

Situācijas atkārtojas arī citās pilsētās, un aina ir tuvu bezcerībai, secina raidījums.  Ja arī izīrētājus varētu izdoties pārliecināt, ka ģimene ir nekaitīga un bērni ir tomēr vērtība, nevis drauds, tad naudas atlaides sarunāt faktiski nav iespējams. Jāmaksā uzreiz par diviem mēnešiem, turklāt daudzi vēlas papildu garantiju - vai viņi strādā, vai kāds par viņiem var galvot, tie ir jautājumi, ko par viņiem uzdod izīrētāji.

Pēc daudzu pašvaldību noteikumiem ģimene ar šādiem ienākumiem atbilst mazturīgas ģimenes statusam, un viņiem ir pilnas tiesības pretendēt vēl uz pašvaldības palīdzību.  

Bet ģimenei nav pastāvīgas dzīvesvietas, nav arī kur deklarēties, bet pašvaldības palīdz tikai tiem, kas deklarējušās viņu teritorijā.    

Tajā pašā laikā par mentoru pakalpojumiem, kas nav devuši absolūti neko, no aprīļa līdz septembrim iztērēti vairāk nekā 40 tūkstoši eiro, norāda raidījums.  Nākamajos gados par mentoru pakalpojumiem iecerēts iztērēt daudz lielākas summas, gandrīz tuvu 700 tūkstošiem eiro.  

Darbs būtu, tikai jāzina valoda

Ar darba atrašanas iespējām situācija nav tik drūma – darba devēji ir atvērtāki, taču daudzi tomēr prasa kaut vai minimālās latviešu valodas zināšanas.

“Rimi Latvia” pauda gatavību pieņemt darbā bēgļus, kad viņi ir saņēmuši attiecīgās valsts dokumentācijas par uzturēšanos Latvijā. Pat ja ir nepietiekamas valodas zināšanas, ir amati, kuri piemēroti, piemēram, krāvēji, ražošanas palīgstrādnieki, kuri var palīdzēt griezt, uzkopt vai mazgāt telpas, tur  valodas zināšanas pēc valsts likumdošanas nav nepieciešamas, jo neietver tiešu komunikāciju ar klientiem.

Arī piedāvājums portālā ss.lv līmēt kastes būtu pieejams, darba devējs pret bēgļiem neiebilst.

“Mhm, nu varam pamēģināt,” telefonsarunā raidījumam atzīt darbinieku meklētājs.

Taču problēmas sākas, ja darba procesā ir jāizmanto kādas tehnoloģijas, kurām seko drošības instrukcijas, kas, protams, ir latviski, un, lai ar tām iepazīstinātu, minimālām latviešu valodas zināšanām ir jābūt.  Piemēram, fasēt maizi “Hanzas maiznīcā” bēgļi bez latviešu valodas nevarot.  

Arī šūšanas uzņēmums Jelgavā bēgļus labprāt nodarbinātu, bet valoda kaut nedaudz tomēr jāzina.

Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā latviešu valodas kursus īpaši bēgļiem, turklāt bez maksas, vēl vairāk - kursu laikā cilvēks mēnesī var saņemt 100 eiro lielo stipendiju.

Bet kursi ir domāti bezdarbniekiem, kas nozīmē, ka tajā laikā bēglis nestrādā un dzīvo no pabalstiem, ar kuriem, kā secināja raidījums, nesanāk pat noīrēt dzīvesvietu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti