Nedēļas nogalē Balvu ļaudis sakopa seno ebreju kapsētu, kura jau daudzus gadu desmitus bija atstāta novārtā. Balvu ebreju senkapi izveidoti pagājušā gadsimta sākumā, kad ebreji lielā vairumā šeit sāka apmesties. Šobrīd Balvos nav pat ebreju kopienas. Balvu luterāņu draudzes mācītājs uzņēmies rūpes par seno kapu vietu un pagājušā gada rudenī kopā ar kādu draudzes locekli devies to meklēt.
„Ar slapjām kājām, gumijniekiem gājām, aizgājām līdz kapiem un tas skats… nu diezgan bēdīgs, tur bija daži kapi atrakti, pieminekļi apgāzti un lielie koki ieauguši, pilnīgs mežs un pilnīga atstātība,” atceras Balvu ev.lut. draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis.
Vietējie zina stāstīt, ka nekārtību šajā vietā atstājuši vandāļi pagājušā gadsimta 70. gados, meklēdami ko vērtīgu. Līdz pat šim brīdim, lai kaut ko uzkoptu, ebreju senkapos neviens nebija iegriezies, jo tiem piekļūt nebija iespējams.
Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis stāsta, ka vispirms bija jāizbrīvē ceļa vieta,” jo te bija viss aizaudzis ļot, ar krūmiem, kokiem. Talkas laikā bija ekskavatoriņš, kas rok ciet bedres, restaurēti daži pieminekļi, sakārtoti, pacelti, izlīdzināti”.
„Es ceru, ka būs arī norādes, tas arī tiks darīts zināms kartogrāfiem, kartēs tiks ielikti arī šie kapi, jo līdz šim tas nebija, es biju pārbaudījis - uz kartes šie kapi nebija nekur atzīmēti,” stāsta Vaickovskis.
Balvu pilsētas iedzīvotāju skaits vēl pagājušā gadsimta 30. gados sniedzās pāri diviem tūkstošiem un no tiem teju 400 bija ebreji. Lai arī Otrajā pasaules karā šī tauta tika iznīcināta arī Balvos, viņu atdusas un piemiņas vietas ir jātur cieņā.
Mācītājs Mārtiņš Vaickovskis uzsver, ka „tā ir sakrāla teritorija, tā ir svēta vieta, neatkarīgi, vai tie, kas tur guļ, ir latvieši vai nelatvieši.”
Ebreju senkapi atrodas uz privātīpašnieka zemes, kas apņēmies piebraucamo ceļu uzturēt kārtībā. Savukārt Balvu novada pašvaldība meklēs varbūt vēl apzināmus piederīgos.
