Kaķu māja Balvos ir pirmā šāda tipa dzīvnieku pajumte Ziemeļlatgalē. Atšķirībā no dzīvnieku patversmes, kas nodarbojas ar noklīdušo un pamesto dzīvnieku aprūpi, kaķu māja paredzēta kā pajumte klīstošajiem dzīvniekiem. Kaķu mājā var apmesties aptuveni desmit kaķi. Patvērums ir būvēts no koka, ar iekšējo siltināšanu. Kaķu mājiņai ir īpaša ieejas piebūve, kur iespējams novietot pārtiku, lai kopskats pie mājas būtu kārtīgs, kā arī visur nemētātos barošanas trauki.
”Ja tie bija izmesti no mājām un saimnieki ir aizbraukuši, kaķi nav vainīgi, ka viņiem nav nekā, tāpēc viņiem jāpalīdz,” saka projekta “Kaķu māja” iniciatore Inesa Stankeviča.
Tiek lēsts arī par patversmes izveidošanu Balvu pilsētā, kas būtiski mazinātu pamesto dzīvnieku skaitu. Taču, tā kā patversmes izmaksas gadā ir aptuveni 100 000 eiro un tās pamatā ir bezpeļņas organizācijas, pašvaldībai šādu līdzekļu nav. Tāpēc šobrīd no vietējās pašvaldības palīdzība tiek saņemta tikai kaķu sterilizācijai.
“Mums ir līgums ar “Mežvairogiem”, policija kopā ar viņiem izķer tos kaķus, ved, sterilizē un atved atpakaļ Tagad mums ir arī mājiņa, kur viņus izmitināt,” saka Balvu novada pašvaldības saimnieciskās nodaļas vadītājs Sandis Meiers.
“Gribas, lai viss būtu pareizi, godīgi, lai pēc tam nav tā problēma, ka ierosina krimināllietas tāpēc, ka mazuļi bija izmesti maisā miskastē. Tas ir ļoti svarīgi, un tas ir ļoti sāpīgi - runāt par to. Man ir svarīga dzīvība, nevis viņu palaišana citā pasaulē,” saka projekta “Kaķu māja” iniciatore Inesa Stankeviča.
Pašvaldībām ne vienmēr ir iespēja nodrošināt bezsaimnieku kaķu un suņu uzraudzību, un tad talkā nāk aktīvi sabiedrības pārstāvji. Sandis Meiers sola, ka Balvu pilsētas dome ir gatava nākt pretī aktivitātēm, kas saistītas ar dzīvnieku aprūpi. Šobrīd notiek diskusijas par iespējamo dzīvnieku kapsētas izbūvi pilsētas pašvaldības teritorijā.
Nākotnē gan paredzēts izbūvēt vairākas šāda tipa kaķu mājas. Nākamais solis, lai panāktu vairāku šādu māju izbūvi, ir biedrības dibināšana, kas būtiski atvieglotu arī kaķu barošanas izmaksu segšanu, jo šobrīd par to rūpējas māju iedzīvotāji paši pēc savas labās gribas.