Par nepieciešamību stiprināt drošību Baltijas reģionā un NATO vienību ilgtermiņa klātbūtni pirmdien, 23.maijā sprieda arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri. Kopīgā komunikē viņi vienojās apvienot pūles, gatavojoties NATO Varšavas samitam.
Ministri bija vienisprātis, ka ir jāstiprina NATO austrumu flangs. Latvija, Lietuva Igaunija atzinīgi novērtē sabiedroto nodomu izvietot karavīrus Baltijas valstīs. NATO militārā komiteja ir apstiprinājusi ieteikumu - Baltijas valstīs un Polijā izveidot bataljona līmeņa vienības.
„Bataljoni no citām sabiedroto valstīm palīdzēs palielināt aizsardzību un veiks arī atturēšanu. Tas ir ļoti svarīgi. Mēs gatavojam nacionālos bruņotos spēkus tam. Es ceru, ka viss izdosies un tas vairos stabilitāti reģionā,” vērtē Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks.
Par to kādas valstis varētu veidot šīs vienības esot runāt pāragri, jūnijā par to vēl spriedīs NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē. „Mums nav ne mazāko bažu, ka tādi lēmumi tiks pieņemti un tad spriedīsim kā varētu veidoties šī sadarbība. Esam ļoti daudz izdarījuši un to ir novērtējusi arī NATO - par robežšķērsošanu uz mācībām dodas,” pauž Bergmanis.
Lai varētu izvietot bataljona līmeņa vienības valstīm būs jāveic mājas darbi un jāatrod finansējums infrastruktūras izveidei. Igaunija jau tagad šajā jautājumā ir soli priekšā abām kaimiņvalstīm. „Lēmums jāpieņem, cik vien ātri iespējams, lai nekavējoties var sākt strādāt - celt kazarmas, infrastruktūru, noliktavas, mācību laukumus. Visam jābūt gatavam. Igaunija ir nolēmusi tam tērēt līdzekļus ārpus 2% aizsardzības budžeta, jo nevēlamies tērēt to naudu, kas atvēlēta nacionālo bruņoto spēku attīstībai. Tāpēc tam tiks atvēlēts papildus budžets - atsevišķa nauda, īpaši uzņemšanas funkcijām. Tiklīdz Varšavas samits nolems, uzreiz būs politisks lēmums,” norāda Igaunijas aizsardzības ministrs Haness Hanso.
Ministri sprieda arī jūras spēku stiprināšanu, gaisa spēku attīstību un kiberdrošību. Latvijas interesēs ir panākt, lai Liepāja veidotos par galveno militāro ostu Baltijā.
Pēc sarunām Sāremā Baltijas valstu aizsardzības ministri dosies uz Tbilisi. Ir skaidrs, ka Varšavas samitā ne Gruzija, ne Ukraina nesaņems nekādu uzaicinājumu pievienoties aliansei. Tomēr ministri nolēmuši joprojām uzturēt dienas kārtībā jautājumu par abu valstu eiro integrāciju un stiprināt aizsardzības reformas Ukrainā un Gruzijā.
Jau iepriekš izskanēja, ka tiek spriests par starptautiskas bataljona kaujas grupas veidošanu Baltijas valstīs un Polijā.
Laikraksts "The Wall Street Journal" savukārt vēstīja, ka NATO gatavojas Baltijas valstīs un Polijā izvietot četrus bataljonus - aptuveni 4000 karavīru, lai stiprinātu alianses robežu ar Krieviju. ASV, visticamāk, varētu piešķirt divus bataljonus, bet Vācija un Lielbritānija katra varētu piešķirt pa vienam bataljonam.
Bažas par Austrumeiropas drošību radās pēc tam, kad Krievija anektēja Krimas pussalu un iesaistījās bruņotās sadursmēs Ukrainas austrumos.
