Apņemšanās un "svēts pienākums"
Viņš uzsvēra, ka līgums ir rakstveida vienošanās, kur viena no līgumpusēm ir ASV, un tāpēc viņš vēlas vēlreiz apstiprināt, ka ASV pilnībā uzņemsies šīs saistības un pienākumus, kas līgumā paredzēti.
“Mēs nekad neesam atteikušies no saviem pienākumiem. Likme ir mūsu gods,” sacīja Baidens.
Viesojoties Rīgā, Baidens vēlas apspriest nianses, kas nepieciešamas NATO samita laikā pieņemto lēmumu īstenošanai.
"Es gribu absolūti skaidri pateikt: Amerikas Savienotās Valstis ir apņēmušās ievērot NATO līguma 5.pantu, un tas ir mūsu svēts pienākums. Mēs sakām, to ko mēs domājam un mēs nekad neesam atteikušies no saviem solījumiem. Uz spēles ir mūsu gods," sacīja ASV viceprezidents.
Baidens arī sacīja, ka diez vai ASV prezidenta amata kandidāts no republikāņiem Donalds Tramps (kurš vairākos izteikumos spriedis, ka draudu gadījumā Baltijas aizsardzība būs atkarīga no pašu Baltijas valstu rīcības) saprot, ko nozīmē NATO līguma 5. pants.
“Bažas, ka ASV kaut kādā mēra mazina savu iesaisti reģionā, vienkārši nav pamatotas,” norādīja Baidens. “Faktiski, pie Krievijas robežas būs vairāk NATO partneru.”
Atceras Baltijas ceļu
ASV viceprezidents arī pauda gandarījumu par paveikto kopš Baltijas ceļa, atzīstot, ka savulaik, kad vērojis šo notikumu, tas tiešām bijis pārsteidzošs brīdis. Viņš atzina, ka kopš tā laika Latvija, Lietuva un Igaunija paveikušas ārkārtīgi daudz.
Pirms Baidena uzrunas Valsts prezidents Raimonds Vējonis savukārt atgādināja medijiem, ka 23.augusts ir diena, kad 1989.gadā notika akcija “Baltijas ceļš” - atbilde uz 1939.gada 23.augustā slēgto Molotova-Rībentropa paktu un tā slepeno papildprotokolu, ar kuru tika pārdalītas nacistiskās Vācijas un PSRS ietekmes zonas Eiropā un kuru rezultātā bija cietušas Baltijas valstis.
Vējonis arī pauda, ka pusotru mēnesi kopš NATO samita Varšavā otrdien diskusiju pamatjautājums būs drošības stiprināšana Baltijas reģionā un veidi, kā labāk ieviest samita lēmumus dzīvē.
Baltijas prezidenti uzsver 5.pantu
NATO sabiedrotajiem ir viens uzdevums - aizstāvēt kopīgās vērtības, kas ir brīvība, demokrātija un likuma vara, -, uzsvēra Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. "Mēs esam gatavi tās aizstāvēt pret jebkādiem draudiem, vai tas būtu terorisms, vai agresija. Mēs esam gatavi darīt visu nepieciešamo un izmantot visas metodes," viņš sacīja.
Ilvess piebilda, ka "mēs nekad neesam apšaubījuši NATO līguma 5.pantu". Tāpat, viņaprāt, ir jāstājas plecu pie pleca cīņā ar terorismu un ārējo agresiju.
Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzsvēra, ka atkārtoti tiek apstiprināts, ka uzņemtās NATO līguma saistības tiks pildītas.
Viņa arī pauda pārliecību, ka pēc ASV prezidenta vēlēšanām ASV joprojām uzņemsies saistības, ko paredz 5.pants: "Mēs esam pārliecināti – lai arī kādas pārmaiņas būs pēc ASV vēlēšanām, šī valsts pildīs savas saistības un pienākumus NATO ietvaros un pret Baltijas reģionu."
Pēc sarunām Baltijas valstu prezidenti un ASV viceprezidents pieņēma kopīgu deklarāciju par pastiprinātu sadarbību drošības un aizsardzības jomā.
Sarunās arī drošības un enerģētikas jautājumi
Baidens otrdien tikās arī ar Latvijas premjeru Māri Kučinski (Zaļo un zemnieku savienība), apspriežot abu valstu divpusējās attiecības un īpaši uzmanību pievēršot drošības jautājumiem un divpusējās ekonomiskās sadarbības tālākai paplašināšanai, informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.
“Esam apmierināti ar NATO samita rezultātiem, īpaši par lēmumu paplašināt NATO klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Tagad ir būtiski lēmumus ieviest dzīve,” paziņojumā medijiem tiek citēts Kučinskis. Savukārt ASV viceprezidents uzsvēra, ka “ASV pilnībā izprot NATO 5. panta būtību un apņemas to pildīt”.
Tāpat tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar enerģētikas politiku. Abas amatpersonas esot vienisprātis, ka enerģētikas jomā pastāv labas sadarbības iespējas, ņemot vērā, ka Latvija pašlaik īsteno gāzes tirgus liberalizāciju.
ASV viceprezidents piedāvājis ASV ekspertu palīdzību, lai Latvija tiktu vaļā no Krievijas gāzes atkarības.
"Nu, šādu apliecinājumu, un solījumu es saņēmu un man tas bija ļoti nozīmīgi. Palīdzēt mums nonākt pie risinājuma, lai mēs tā teikt, pilnībā būtu droši par savas energoapgādes neatkarību. Es to īpaši uzsveru – neatkarību. Tieši tāpēc, ka es prognozēju, ka, protams, būs arī mēģinājumi to gluži Latvijai kā valstij neiedot," komentēja Kučinskis.
Baidens arī esot pozitīvi novērtējis Latvijā uzsāktās reformas izglītības un veselības jomās, norādot, ka stabilitāte šajos jomās ir neatņemama katras valsts iekšējās drošības sastāvdaļa.
Tāpat Baidens interesējies, kas tiek darīts korupcijas novēršanā, un viņš bijis labi informēts arī par ārvalstu investoru sūdzībām nesakārtotā maksātnespējas procesa dēļ.
Eksperti: Baidena vizīte ir signāls Krievijai
Latvijas Radio "Pēcpusdiena" aptaujātie eksperti akcentē, ka Baidena vizīte ir signāls Krievijai. "Ir skaidrs, ka šie signāli ir domāti pirmām kārtām Austrumu virzienā," norāda viens no izvaicātajiem ārpolitikas speciālistiem Ainārs Lerhis. Viņš paskaidroja, ka ASV viceprezidenta vizīte simboliski norāda uz Baltijas valstu teritoriālo neaizskaramību.
Līdzīgu viedokli pauda otrs eksperts Andris Sprūds. Viņš sacīja, ja hipotētiski Baltijā būtu kāds konflikts, tad NATO kontekstā ir jārunā par ASV. Tāpēc ASV viceprezidenta vizīte Latvijā ir tik nozīmīga.
Baidena sagaidīšana Rīgas pilī (VIDEO)
Jau ziņots, ka otrdien, 23.augustā, Rīgā ieradies ASV viceprezidents Baidens. Līdz šim jau ir notikušas viņa tikšanās ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem un Latvijas Ministru prezidentu Māri Kučinski (Zaļo un zemnieku savienība). Vakarā viņš Latvijas Nacionālajā bibliotēkā teiks uzrunu baltiešiem.
