Baltijas valstis - piemērs citiem
ASV viceprezidents uzsvēra, ka arī šodien ASV neatkāpsies no savām saistībām attiecībā pret NATO 5.pantu.
"Mēs nekad neesam atkāpušies no saviem solījumiem un nekad to nedarīsim," teica Baidens, uzsverot, ka gan Baltijā, gan Maskavā ASV pieturēsies pie NATO saistībām.
Tomēr tieši tagad NATO loma ir tik liela kā nekad, jo Krievija apdraud savas kaimiņvalstis.
"Šeit atradīsies lielākie NATO spēki kopš Aukstā kara laika," Baidens uzsvēra, neslēpjot, ka tieši tagad NATO loma ir tik liela kā vēl nekad.
Turklāt to darīs abas lielās ASV partijas - gan demokrāti, gan republikāņi.
"Neklausieties Trampu, jo viņš īsti nesaprot, ko runā," viņš kritizēja ASV prezidenta amata kandidātu no republikāņu rindām Donaldu Trampu.
Ziņots, ka iepriekš Tramps vairākkārt izcēlies ar paziņojumiem, kas satricinājuši gan ASV iekšpolitisko, gan ārpolitisko vidi. Piemēram, Tramps atzina, ka ASV vērtēs, vai rīkoties atbilstoši NATO 5.pantam, ja Krievija uzbruks Baltijai. Šie izteikumi Baltijā guva plašu rezonansi.
23.augusts asociējas gan ar ļaunumu, gan ar atbrīvošanos
Tomēr lielāko daļu savas runas Baidens veltīja Baltijas ceļam, tā simboliskajai un vēsturiskajai nozīmei mūsdienās.
1989. gada 23.augustā notikušais Baltijas ceļš iedvesmoja apspiestos visā pasaulē, un Baltija kļuva un vēl aizvien ir iedvesmas avots daudzām citām valstīm, pauda Baidens.
Viņš savā runā vairākkārt norādīja uz 23.augusta divējādo simbolisko nozīmi. Proti, 1989. gadā notika Baltijas ceļš, savukārt 1939.gadā PSRS un Vācija parakstīja Molotova - Ribentropa paktu, kas paredzēja Eiropas sadalīšanu abu totalitāro valstu starpā. Tādējādi 23.augusts ir datums, kas asociējas ne tikai ar ļaunumu, bet arī ar atbrīvošanos.
Viņš uzsvēra, lai arī Padomju Savienība okupēja Baltijas valstis, tas nespēja izskaust neatkarības alkas Baltijas tautu vidū, kā arī iznīcināt to valodas un kultūru.
"Esmu lepns, ka Latvija ir spējusi saglabāt savu sapni," teica Baidens, uzsverot, ka Baltijas valstis ir saglabājušas savu unikalitāti.
Taču ASV nekad nav atzinušas Baltijas valstu okupāciju. "Mēs atbalstām valstu suverenitāti un valstu nedalāmību un esam pret jebkādu agresiju," viņš sacīja, piebilstot, ka ieguldījis arī personiski pūles Baltijas neatkarības atjaunošanā.
Baltijas valstu iedvesmojošā vēsture turpinās arī mūsdienās, kad daudzas valstis labprāt gribētu būt to vietā - ES un NATO sastāvā, secināja Baidens.
Uzteic atkarības mazināšanu no Krievijas energoresursiem
Kopumā ekonomikā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, jo ir ieviesta tirgus ekonomika. Tiesa, aizvien pastāv, piemēram, korupcija.
Viņš arī atgādināja, ka Baltijas valstīm ir jāvelta aizsardzībai 2% no IKP. Pagaidām to dara tikai Igaunija, taču Latvija un Lietuva šo rādītāju cer sasniegt 2018.gadā.
Eksperts: Baidens akcentēja amerikāņiem svarīgas lietas
Baidena uzrunā Rīgā liela daļa uzmanības tika pievērsta Baltijas valstu drošības jautājumiem, intervijā LTV norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis. Turklāt vizītei ir arī simboliska nozīme, ņemot vērā to, ka otrdien tiek atzīmēta Baltijas ceļa gadadiena.
Tāpat šajā runā uzsvērtas tradicionāli amerikāņiem svarīgas lietas – uzticība brīvībai, demokrātijai, neatkarībai.
Lai gan pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas augstu ārvalstu amatpersonu vizītes tika uztvertas kā cieņas apliecinājums un iedrošināšana, tagad tiek uzsvērts, ka mēs esam sabiedrotie, turklāt labi sabiedrotie, norāda eksperts.
ASV kopējais vēstījums vienmēr bijis, ka ASV iestājas par Baltijas valstu nesakarību, atzīmē Lerhis.
Savā uzrunā Rīgā Baidens uzvēra, ka ASV cienīs katras nācijas brīvu politisku izvēli lemt savu nākotni, atbalstot nāciju pašnoteikšanās tiesības.
Latvijā vienas dienas vizītē Baidens ieradās otrdienas, 23.augusta, rītā. Viņš tikās ar Baltijas valstu līderiem un uzsvēra, ka NATO 5. pants, kas paredz NATO valstu aizsardzību tām dalībvalstīm, kam uzbrukts, tiks ievērots.
