Augstskolas grib attīstīt studentu pilsētiņas no ieņēmumiem par īpašumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas lielākās universitātes pēdējos gados attīstījušas vērienīgus studentu pilsētiņu projektus, taču turpmākos attīstības plānus kavē ierobežotās finansiālās iespējas. Augstskolām un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) šai problēmai ir risinājums – panākt tiesības turpmākai infrastruktūras attīstībai izmantot līdzekļus, kas varētu tikt iegūti, pārdodot vai iznomājot līdz šim izmantotos īpašumus.

Jau pēc dažām nedēļām vairāku Latvijas Universitātes (LU)  fakultāšu studenti sāks mācīties jaunuzceltajā universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā. Arī liela daļa Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu jau mācās jaunās telpās. Gan LU, gan RTU akadēmisko pilsētiņu celtniecībā ieguldīti ievērojami Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi.

Tikmēr studentu pilsētiņu jeb tā dēvēto kampusu tālākā attīstība ir uz jautājuma zīmes, atklāj IZM parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns ("Vienotība"). "Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka mēs neatbalstīsim jaunu ēku celtniecību, faktiski būvniecībai Eiropas Savienības naudas nebūs, jo ir paredzēts, ka tam bija jānotiek iepriekšējā periodā."

Tas gan nenozīmē, ka augstskolas vai IZM būtu nolēmušas studentu pilsētiņu tālāko attīstību atlikt uz labākiem laikiem. Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka universitātēm ir diezgan daudz īpašumu, kurus tās nedrīkst pārdot vai citādi atsavināt.

"Būtu loģiski, ka mēs šos īpašumus ļautu atsavināt pret kaut kādu konkrētu plānu, kā viņi šo naudu iegulda konsolidācijas procesā, izbūvējot šos te kampusus, pārceļot un konsolidējot studentus vienuviet kā Ķīpsalā RTU vai Torņakalnā Latvijas Universitāte, un šādā veidā viņi nākotnē ieekonomētu naudu," vērtēja Smiltēns.

LU centram Torņakalnā vajag vēl trīs ēkas

LU rektors Indriķis Muižnieks stāsta, ka universitātei jau tagad ir konkrēti plāni, ko darīt ar trim ēkām, kas atbrīvosies, studentiem un mācībspēkiem pārceļoties uz jauno Dabaszinātņu akadēmisko centru Torņakalnā.

Komerciāliem nolūkiem gan plānots izmantot tikai vienu no ēkām, proti, līdzšinējo Ģeogrāfijas un zemes fakultātes ēku Rīgas klusajā centrā, Alberta ielā 10. Savukārt bijušo Bioloģijas fakultātes ēku Kronvalda bulvārī 4 iecerēts pārvērst par Dabazinātņu centru.  Mazliet neskaidrāks patlaban ir līdzšinējās Ķīmijas fakultātes ēkas liktenis.

LU pašreizējās iespējas rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem, kuros izvietotas dažādas fakultātes, gan ir ierobežotas.

"Mums ir universitātes pilna apjoma īpašumā esošas ēkas kā Raiņa 19, Alberta 10, Kronvalda 4, Valdemāra 69. Tās ir mājas, kas pieder universitātei un, ja senāts tā nolemj, mēs ar tām varam darīt visu, sākot no iznomāšanas, pārbūvēšanas un beidzot ar pārdošanu. Ir ēkas, kas ir valsts īpašums, nodotas universitātes valdījumā pamatfunkciju veikšanai – zinātnei un studijām. Tādas ir, piemēram, Valdemāra 48, Aspazijas 5, Visvalža iela 4a. Standarta prakse, ko nosaka likums, ir, ka, ja jūs šādas valstij piederošas un valdījumā nodotas ēkas vairs neizmantojat, jums tās ir jānodod valstij," skaidroja  LU rektors.

Tomēr universitāte turpmākos visai vērienīgos Torņakalna akadēmiskās pilsētiņas plānus saista ar papildu ieņēmumu gūšanu no universitātei piederošajiem vai patlaban aizņemtajiem, taču nākotnē atbrīvojamajiem īpašumiem, atzīst Muižnieks.

"Mums parādītos iespējas ārpus Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, ārpus valsts budžeta tiešajām apropriācijām to universitātes attīstību kopumā veicināt. Tas mums priekš Torņakalna ir ļoti svarīgi, jo mēs vēlētos Torņakalnā izveidot tādu Eiropas līmeņa modernu studiju kampusu, kurā mums ir kā minimums nepieciešamas vēl trīs ēkas. Tā ir zinātnes ēka, kur vēl varētu cerēt uz struktūrfondu naudu, mums vēl būtu vajadzīga Sociāli-humanitāro zinātņu ēka, kur jau ir grūtāk šo struktūrfondu naudu piesaistīt un vēl Zinātņu un tehnoloģijas parks, kur mēs gribētu likt uzsvaru uz medicīnas tehnoloģijām un materiālzinātnēm, kur varētu piesaistīt privātās investīcijas. Bet arī tur ir vajadzīgs zināms ieguldījums," atzīst Muižnieks.

RTU nepieciešami vismaz 10 miljoni eiro

Arī RTU uz jauno studentu pilsētiņu Ķīpsalā labprāt pārceltu patlaban Vecrīgā, Kaļķu ielā esošo augstskolas administrācijas korpusu un lielo aulu. Šo ēku jau noskatījis nodibinājums „Mākslai vajag telpu”, kas tur labprāt ierīkotu Modernās mākslas muzeju. Taču RTU plāni pagaidām nonākuši strupceļā, atzīst universitātes rektora vietnieks Artūrs Zeps.

"Šobrīd mēs veicam pārrunas ar Rīgas domi par īpašumu maiņu vai kādu citu veidu, kā RTU varētu tikt pie sava administrācijas korpusa, tomēr šobrīd vēl konkrēts variants nav gatavs, tādēļ patreiz tuvākos gadus mēs šeit paliksim. Ja RTU izdotos vienoties ar domi par jaunas ēkas celtniecību universitātei, tad jau lēmēji par šo ēku ir Rīgas pašvaldība," stāsta Zeps.

Sarunas vēl vairāk sarežģījot fakts, ka pašvaldība nav turējusi savulaik doto solījumu RTU. "Kaļķu ielā 1 agrāk bija arī RTU laboratoriju korpuss, kuru nācās nojaukt, ceļot Rīgas domi. Toreiz arī bija solījums no Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, ka šī  nojauktā korpusa vietā dome uzcels universitātei jaunu ēku," atgādina Zeps.

Saskaņā ar viņa lēsto, jauna korpusa un lielās aulas celtniecībai Ķīpsalā būtu nepieciešami vismaz 10 miljoni eiro. Patlaban RTU šādas naudas nav, taču to varētu iegūt, ja izdotos pārliecināt valdību ļaut universitātei pārdot kādus nekustamos īpašumus, bet iegūto naudu ieguldīt jaunu ēku celtniecībā, norāda Zeps.

Tiesa gan, patlaban RTU ir tikai viens īpašums, kas eventuāli varētu būt pārdodams. Tomēr, ņemot vērā pieredzi un spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto, vispirms RTU būtu nepieciešamas garantijas, ka īpašuma atsavināšanā iegūto naudu tā patiešām varēs izmantot infrastruktūras attīstībai.

"Lai šobrīd mēs būtu gatavi iet uz atsavināšanu, izmantojot šajā likumā noteiktās normas, mums ir jābūt vismaz pārliecībai, ka Ministru kabinets atļaus RTU atsavināt šo īpašumu un novirzīt šos līdzekļus RTU. Ātrākais jautājums varētu būt par nodrošinājumu vai vismaz Ministru prezidentes apliecinājumu, ka tiešām, lemjot par šo jautājumu, nebūs tā, ka RTU var palikt vai nu bez īpašuma, vai bez līdzekļiem," uzsver Zeps.

IZM risinājumus sola tuvāko mēnešu laikā

IZM patlaban aktīvi strādā pie iespējamiem risinājumiem. Tuvāko mēnešu laikā valdībai varētu tikt piedāvāti jau konkrētāki rīcības varianti, sola IZM parlamentārais sekretārs Smiltēns.

Tikmēr Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, komentējot universitāšu iespējas kļūt par nozīmīgiem spēlētājiem nekustamo īpašumu tirgū un tādējādi iegūt līdzekļus savai attīstībai, spriež, ka universitātes visā pasaulē ir bagātas ar īpašumiem. Arī Latvijas nekustamo īpašumu tirgū piedalās dažu ārvalstu universitāšu ieguldījumu fondi.

"Protams, ka mūsu universitātes nav nekāds izņēmums, ka tās arī cenšas domāt, ko darīt ar saviem nekustamo īpašumu portfeļiem. Tomēr jāteic, ka mūsu nekustamā īpašuma tirgus ir ar citu specifiku un te diez vai ārvalstu universitāšu plašā pieredze varētu būt mums izmantojama," vērtēja Šīns.

Turpretim LU jaunā vadība ir pārliecināta, ka ienākumi no nekustamā īpašuma nākotnē var dot vērā ņemamu ieguldījumu universitātes budžetā. Patlaban universitāte jau noslēgusi līgumu ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompāniju „Colliers” par īpašumu tālākas izmantošanas plāna izstrādi. Kompānija gan pagaidām nevēlas šo plānu komentēt, norādot, ka tas būs gatavs pēc dažiem mēnešiem.

LU rektors Indriķis Muižnieks, uzsverot, ka nekustamo īpašumu iznomāšana jau tagad papildina augstskolas budžetu, norāda: "Tā ir ļoti liela universitātes saimniecības daļa. Šobrīd es, protams, noteikti gribētu redzēt, ka tas ieguvums universitātei ir lielāks nekā līdz šim. Mēs ar to noteikti strādāsim un to mēs arī pētām."

Augstskolu izredzes sev piederošos nekustamos īpašumus pārvērst par peļņas nesējiem mazina citu valsts iestāžu īstenotā prakse, piemēram, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pārcelšanās uz jauno ēku Mežaparkā  atbrīvojušās vērā ņemamas biroju ēku platības Rīgas centrā.

Turklāt, neatkarīgi no tā, cik brīvas rokas augstskolām dos valdība, lai pielāgotu fakultāšu ēkas mūsdienu prasībām, to rekonstrukcijā jāiegulda miljonos mērāmas summas. Tas savukārt mazina izredzes iegūt vērā ņemamus līdzekļus pašu augstskolu infrastruktūras attīstībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti