Vairumam iedzīvotāju dzīvokļus šajās namos piešķīris vēl kolhozs. Pēc tā likvidēšanas tos pārņēma agrofirma ''Staļģene'', bet, kad tā bankrotēja, par īpašnieku un arī ēku apsaimniekotāju sevi uzskatīja SIA ''Vedgas''. Tai it kā bijis noslēgts cesijas līgums ar “Parex banku” par gandrīz 715 000 latu lielā agrofirmas parāda atgūšanu.
Māju apsaimniekošana gan aprobežojusies tikai ar naudas iekasēšanu, tāpēc 2010.gadā iedzīvotāji nobalsojuši par apsaimniekotāja maiņu, ko ignorējis uzņēmums ''Vedgas''.
Lūgumus iejaukties saņēmusi arī pašvaldība. “Risinot strīdu, kas attiecas uz apsaimniekošanu, SIA ''Vedgas'' iesniedza prasību tiesā par īpašuma tiesību atzīšanu uz sešām daudzdzīvokļu mājām Staļģenē. Pretprasību iesniedza Privatizācijas aģentūra un kā trešā persona Jelgavas novada pašvaldība,” skaidro Jelgavas novadu pārstāvošs jurists Dzintars Lagzdiņš.
Jau pirmās instances tiesa atzinusi, ka ēkas pieder valstij un it kā noslēgto cesijas līgumu nav atzinusi arī pati “Parex banka”, tomēr lēmumi tikuši pārsūdzēti no vienas instances nākamajā. Tagad lēmums vairs nav pārsūdzams. Augstākās tiesas Civillietu departaments noraidījis arī pirms trim gadiem SIA ''Vedgas'' iesniegto kasācijas sūdzību.
“Ilgstoši, faktiski no 1996.gada, šiem cilvēkiem bijusi liegta iespēja privatizēt dzīvokļus. Šis apstāklis ir jāņem, un pašvaldība to arī ņems vērā, lai pēc iespējas vienkāršāk šiem cilvēkiem beidzot dotu iespēju privatizēt šos dzīvokļus,” stāsta jurists Lagzdiņš.
Saņemot pēdējās instances spriedumu, kas sešu daudzdzīvokļu māju iemītniekus atbrīvos no ķīlnieka lomas, emocijas bijušas neaprakstāmas. “Es sirdī visu laiku ticēju, ka būs viss kārtībā. Es biju divas reizes Augstākajā tiesā, un viņai [SIA''Vedgas''] nekādu dokumentu nav,” saka Staļģenes iedzīvotāja Gaļina Gorelova.
Joprojām gan turpinās tiesvedība ar SIA ''Vedgas'' par apsaimniekošanu un jāatgūst arī zeme zem mājām, ko toreizējā pagasta padome, pamatojoties uz it kā noslēgto cesijas līgumu, piešķīrusi uzņēmumam.
