Reemigrācijas atbalsts paredz papildu latviešu valodas konsultācijas bērniem, kas iepriekš dzīvojuši ārzemēs, bet skolas gaitas sāk Latvijā. Par spīti paredzētajam atbalstam, ģimenes, kas nesen atgriezušās Latvijā, saskārušās ar skolu vadības atteikumiem, atklāj Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Aija Lulle un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Inese Šūpule.
“Nedrīkst būt, ka bērnu nepieņem skolā, un es arī zinu no daudzām ģimenēm, ko mēs esam intervējuši vairākos pētījumos, ka viņi ir saskārušies tiešām ar to gan Liepājā, gan Rīgā, gan daudzviet citur, ka negrib pieņemt, jo viņi ir savādāki,” stāsta Lulle.
Arī Šūpule apstiprina, ka pastāv problēmas: “Ar pieņemšanu izglītības iestādēs (..) patiešām ir problēmas. Īpaši tajos gadījumos, kad cilvēks, kurš atgriežas, grib tikt konkrētā izglītības iestādē, jo mēs zinām, ka izglītības iestādes tiek nodrošinātas pēc konkrētās dzīvesvietas.”
Daļai vēl tikai jādeklarējas un jāgaida. Atteikumi biežāk esot no elitārākajām skolām lielajās pilsētās. Arī atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atzīst – problēmas esot, jo valsts apstiprinātos normatīvos aktus skolas dažkārt ignorējot. Tam gan iemesls varētu būt vienotas atbalsta programmas neesamība un tas, ka papildu atbalsta nodrošināšana atstāta tikai skolu pārziņā.
“Tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no skolas. Solis, kas ir ļoti būtisks un kas skolās bieži vien izpaliek, - noteikt konkrētajam skolēnam viena mācību gada laikā nepieciešamos atbalsta pasākumus. Šī ir tā daļa, kas pedagogu darba samaksas sistēmā ir nofiksēta kā individuālā darba daļa. Skolai pašai ir jāsaprot, cik maksā šī individuālā darba daļa, kuri pedagogi to veiks, tātad kuriem pedagogiem būs nepieciešams papildus maksāt par konsultācijām, par individuālo darbu citās formās,” stāsta IZM pārstāve Ineta Īvāne.
Līdzās Izglītības ministrijai par šādām aktivitātēm atbildīgs ir arī Sabiedrības integrācijas fonds, kas gadā šādiem mērķiem tērē aptuveni 40 000 eiro. Taču apmācības organizē tikai Rīgā un Latgalē, kas nav visiem pieejamas. “Nē, tas ir ārpus skolas. Tā ir vairāk tuvāka interešu izglītībai, jo te mums kā jebkurā lietā, ko mēs administrējam, bija konkurss. Vinnēja četras firmas, kas nodarbojas ar apmācībām, arī ar latviešu valodu tajā skaitā. Šajos kursos ir iespējams strādāt ar cilvēku arī individuāli, cik liela viņam ir tā vajadzība. Tāpat ar katru bērnu,” stāsta fonda pārstāve Aija Bauere.
Tomēr izvēlētais atbalsta veids tāpat nav tieši uz skolēniem fokusēts, jo vienlaikus apmāca arī pieaugušos. Pētījumi rāda, ka ģimenes galvenokārt iekārtojas lielajās pilsētās, tāpēc Latvijas Radio sazinājās arī ar Rīgu. Galvaspilsētā šajā mācību gadā skoloti vairāk nekā 200 sākumskolas bērni, kuriem par papildu konsultācijām valodas apguvei maksājusi arī pašvaldība. Tās gan bijušas papildu divas stundas gadā, ar ko esot stipri par maz.
