Regulēt maksas un valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju plūsmas plānojusi VM. Reforma paredz, ka turpmāk ārstēties par valsts naudu varētu vien tie pacienti, kas iepriekš nebūtu izmantojuši maksas veselības aprūpes pakalpojumus. Ja pacients izvēlējies vai bijis spiests samaksāt, tad ārstēšanās jāturpina par maksu. Atsevišķā pacientu rindā tāpat plānots virzīt tos iedzīvotājus, kuriem ir veselības apdrošināšana.
VM iecerēto reformu publiski atbalstījuši maksas medicīnas pakalpojumu sniedzēji - "Veselības centrs 4" un medicīnas sabiedrība "ARS".
"Es viņu vairāk kā labas gribas žestu vērtēju. [Veselības ministrs Guntis] Belēviča kungs grib sakārtot pacientu plūsmas.
Un viņa tā vīzija ir tāda, ka tie pacienti, kas ir vai nu apdrošināti, vai tādi, kam viņu finansiālās iespējas atļauj izmantot maksas medicīnu, lai viņi tad arī paliktu šai maksas medicīnas sektorā un neveidotu tādas hibrīdsituācijas, ka, piemēram, konsultējas pie maksas ārsta, bet izmeklējumus veic citur," stāsta "Veselības centra 4" vadītājs Māris Rēvalds.
Belēviča ideju neatbalsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Tās vadītājs Valdis Keris norāda, ka ar pacientu nodalīšanu rindas neatrisināšot.
"Jāsaka, ka šī ideja ir solis pilnīgi nepareizā virzienā. Lai noskaidrotu steidzami diagnozi, pieņemsim, ja ir aizdomas par kādu onkoloģisku saslimšanu, [tad] vajadzīga magnētiskās rezonanses izmeklēšana. Valsts kvotas beigušās. Nu un ko tad tagad? Apstiprinoties onkoloģiskajai diagnozei, valsts viņam atteiks onkoloģisku ārstēšanu turpmāk? Tāpēc ka viņš ir bijis spiests par savu naudu noskaidrot diagnozi, bet valsts to nevarēja apmaksāt?
Vienīgais, kam tādas pārmaiņas būtu izdevīgas, ir privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji," uzskata Keris.
Tikai būtiska veselības finansējuma palielināšana problēmu atrisināšot. Rēvalds no „Veselības centra 4” noliedz, ka ministrs lobētu maksas pakalpojumu sniedzēju intereses. Viņš arī norāda, ka ministram šo sistēmu, visticamāk, varētu neizdoties ieviest.
"Kā šī ideja ir realizējama, es neredzu ceļu. Varbūt, ka tur ir kādā līmenī juridiski tas risināms, bet tā nebūs nekāda vieglā pastaiga un arī, redzot pacientu reakciju, es domāju, ka tas vairāk arī paliks kā labas gribas žests, kā draudzīgs aicinājums," saka Rēvalds.
Tam, ka reforma neesot vērsta uz pacientu labākajām interesēm, piekrīt Pacientu ombuda padomes locekle Gunita Berķe.
"Protams, ka pacients nav ieinteresēts. No vienas puses, pacientiem pateikt skaidri, ka mums ir maksas medicīna, ja? Tad no sistēmiskā viedokļa tā varētu būt vismaz godīgi jāpasaka, ka ir maksas medicīna. No pacientu viedokļa, protams, ka tas nav atbalstāms," sacīja Berķe.
Kritiku reformai otrdien, 6.oktobrī, mikroblogošanas vietnē „Twitter” izteikusi arī premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"), norādot, ka lūgs ministram paskaidrot plānoto.
