Pirmā problēma – ja trešdaļa iedzīvotāju nekvalificējas minimālajai sociālajai apdrošināšanai, tad tas ir trieciens valsts sociālajai sistēmai un aizsardzībai, jo tas nozīmē, ka laba daļa iedzīvotāju nevarēs par sevi parūpēties nelaimē.
Līdz ar to par viņiem būs jārūpējas tiem, kas nodokļus maksā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas nav valdības iemaksas, tās ir domātas pašu iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai, atgādināja ministrs.
Otrkārt – šis ir arī trieciens konkurētspējai uzņēmējdarbībā, norādīja Ašeradens.
Ja divas trešdaļas uzņēmumu maksā nodokļu, bet viena trešdaļa nē, tad tas ietekmē nodokļus maksājošo uzņēmumu konkurētspēju.
Visbeidzot, treškārt, ja valsts ļauj leģitīmi daļai sabiedrībai nemaksāt nodokļus, tad tie, kas maksā, pamatoti var iebilst pret jebkādu citu nodokļu palielināšanu.
Ašeradens piezīmēja, ka tādā gadījumā viņš nostātos to pusē, kuri ir maksājuši nodokļus un iebilstu pret to palielināšanu laikā, kad citiem ir dota iespēja nemaksāt.
Ašeradens arī atkārtoja jau trešdien, 7.decembrī, „Vienotības” pausto pozīciju, ka patlaban nav pamata atbalstīt premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) priekšlikumu, ka no sociālajām iemaksām ir jāatsakās, taču jāpaceļ mikrouzņēmuma nodoklis. Viņš atzina, ka Kučinska piedāvājums bija pēkšņs un pats par to uzzinājis tikai no medijiem.
Ašeradens arī atturīgi izteicās par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmumu atgriezt Saeimā Mikrouzņēmuma nodokļa likuma grozījumus. „Prezidentam bija jāizdiskutē [šis jautājums] ar visām ieinteresētajām pusēm," sacīja ministrs.
Jau ziņots, ka mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas bijis viens no vairāk apspriestajiem jautājumiem pēdējos pāris gados, tostarp nākamā gada budžeta izstrādes un skatīšanas laikā. Budžeta skatīšanas dienā piketā pie Saeimas nama pulcējās vairāk nekā 200 cilvēki, kas iebilda pret mikrouzņēmumu nodokļa režīma pakāpenisku likvidēšanu. Saeima gan noraidīja priekšlikumu ilgāk saglabāt "mikronodokli".
Tāpat lielu, īpaši mazo uzņēmēju, neapmierinātību raisījis lēmums no nākamā gada pakāpeniski ieviest minimālo sociālo iemaksu slieksni. To plānots attiecināt arī uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Tiesa, mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdzšinējo 9% vietā nākamgad bija paredzēts samazināt līdz 5% no apgrozījuma.
Taču Valsts prezidents atgriezis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumus. 7.decembrī, koalīciju veidojošās partijas paziņoja, ka konceptuāli vienojās atteikties no plāna nākamgad ieviest sociālo iemaksu slieksni, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no pašreizējiem 9% līdz 15%. Tiesa, "Vienotības" Saeimas frakcija nostājās pret iepriekš pieņemto lēmumu atcelšanu.
