Pašreiz Latvija nevar pilnībā izvairīties no starptautiskās vides, piemēram, Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu ir viens piemērs, “kas arī noteikti var aizķert mūs visus”. Aicinājumi Trampam neaizmirst par Baltijas reģionu parāda, ka tomēr zināmas bažas ir, “kopumā starptautiskā vide mūsu ietekmē mēs dzīvojam lielā globālā ciematā", norādīja Sprūds.
Mēs dzīvojam uztveres maiņas brīdī, kad viss tas, kas bija pats par sevi saprotams, šobrīd nav vairs pats sev saprotams un nenoliedzams, tāpēc 2017.gads varētu būt diezgan trauksmains gads, arī tāpēc, ka visi mūsu pamatpieņēmumi šobrīd ir ar lielu jautājuma zīmi, skaidroja Sprūds.
Pirms trīs gadiem par jautājumu, vai Eiropas Savienība (ES) beigs pastāvēt, mēs vienkārši pasmaidītu, bet šobrīd par tādām lietām nesmaida, un tā ir viena no alternatīvām, norādīja Sprūds.
Mēs dzīvojam laikā, kad “pēcvēsturiskā nirvāna ir beigusies”. Iepriekš mēs domājām, ka lielo valstu ambīcijas un ģeopolitika ir pagātne, ka Centrālās un Austrumeiropas valstis vairs nesadalīs, ka vairs nebūs nekādu ietekmes interešu zonu. Izskatās, ka šis laiks ir beidzies, sacīja Sprūds.
Par to liecina, piemēram, uztraukums par to, kādas būs Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina attiecības, “vai nebūs kaut kāda vienošanās par ukraiņu galvām, par gruzīnu galvām, par Moldovu galvām”, un jautājums ir arī par baltiešiem, intervijā pauda Sprūds.
Viņš gan norādīja, ka drošība ir relatīva, pašlaik Latvija ir drošāka nekā deviņdesmito gadu sākumā, jo tagad esam daļa no NATO, bet, ja salīdzina ar to brīdi, kad Latvija iestājās NATO 2004.gadā, situācija ir mazāk droša.
Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, bet pašreizējā “pēcnormalitātes laikmetā”, un tāpēc arī Latvijas diplomātijai jānodrošinās un jāveido divpusējas attiecības ar valstīm, kas mums ir svarīgas, norādīja eksperts, piebilstot, ka šis gads šādā ziņā būs sarežģīts.
