Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga apstiprina, ka sabiedrībā arvien valda atsevišķi stereotipi par to, ka arodskolas ir kaut kas otršķirīgs vai iestādes ir ar novecojušu infrastruktūru. Lai arī šīs skolas gadu gaitā krietni attīstījušās, patlaban tehnikumā aizpildīta puse no iespējamās apmācību jaudas.
“Šobrīd mums ir 2400 audzēkņu, mēs vēl pāris tūkstošus varētu uzņemt. Bet mēs vēl papildus esam šobrīd ieinteresēti tieši pieaugušo izglītošanā, mūžizglītības kontekstā. Dienas nodaļā mācības norit līdz trijiem, bet iegādātās iekārtas varētu izmantot arī pēcpusdienā, kur varētu piedāvāt tieši iespējas darba devējiem viņu speciālistu tālākizglītošanā,” stāsta tehnikuma direktore.
Vanaga vēl papildina, ka arodskolas mūsdienās ir aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām, dažādām iekārtām, laboratorijām un darbnīcām. Taču arī šobrīd pietrūkstot speciālistu vairākās jomās, kā vienu no piemēriem Vanaga min ar poligrāfiju saistītās profesijas, kuru apgūšanai skolā īpašās iekārtas mazliet palikušas dīkā.
“Katrs mēs zinām, ka mums ir grāmatas, žurnāli, iepakojumi utt. To produktu pazīstam, bet grūti iztēloties, ka aiz tā ir vismaz četri speciālisti, kas darbojas, lai izgatavotu šos drukas darbus. Iespiedējs ir atslēgas cilvēks jebkurā poligrāfijas uzņēmumā, kas arī ļoti labi nopelna. Taču šo speciālistu nozarē ļoti pietrūkst,” stāsta tehnikuma direktore.
Tāpat Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante apliecina, ka, laikam ejot, arodskolu vide krietni mainījusies, īpaši to materiāltehniskais nodrošinājums. Arī šajā skolā vēl vismaz pustūkstoti audzēkņu varētu uzņemt.
Brantes ieskatā, sabiedrībā jālauž arī priekšstats, ka profesionālo izglītību izvēlas tie bērni, kam ir sliktākas sekmes mācībās.
Ogres tehnikumā izceļ pieprasījumu pēc kokapstrādes speciālistiem: “Šobrīd kokapstrāde nu jau piekto gadu jauniešiem nav saistoša. Visā Latvijā kokapstrādē audzēkņu grupas nevar nokomplektēt. Jauniešiem vairāk interesē profesijas, kuras saistītas ar informācijas tehnoloģijām.”
Darba devēju konfederācijas eksperte Jolanta Vjakse secina, ka uzņēmēji tiešām norāda uz speciālistu trūkumu, vienlaikus atsevišķas programmas arodskolās Latvijā nemaz nav atrodamas. Tādēļ arvien liels abpusējs darbs jāiegulda arī uzņēmēju un skolu sadarbībā, par ko interese arvien pieaugot arī no darba devējiem.
“Šobrīd dati nav glaimojoši, jo uzņēmējiem pietrūkst ap 30 tūkstoš tieši vidējās profesionālās izglītības speciālistu savos uzņēmumos.
Mēs esam uzsākuši aktīvus pilotprojektus par darba vidē balstītām mācībām, kur ļoti iesaistās uzņēmēji. Un šis lauks vēl ir jāizkopj, jo ļoti svarīgi, lai arodskolas ar uzņēmumiem radītu iespējas jaunietim apgūt tās prasmes, kuras galu galā būs vajadzīgas darba tirgum,” saka Vjakse.
Šonedēļ visā Eiropā, tostarp Latvijā, īstenota profesionālo prasmju nedēļa. Skolās un uzņēmumos noritējušas atvērto durvju dienas, ekspertu konsultācijas, kā arī konferences, lai popularizētu dažādu arodu apgūšanu jebkurā vecumā.
