Neraugoties uz PVD aicinājumu neapmeklēt Vislatvijas mednieku saietu „Minhauzens”, tomēr kuplā skaitā mednieki no visām Latvijas malām aizvadītajās brīvdienās bija pulcējušies Āfrikas cūku mēra riska skartajā reģionā - Višķu pagastā.
Latvijas Mednieku asociācijas izpilddirektors Haralds Barviks norāda uz mednieku atšķirīgajiem viedokļiem par mežacūku izmedīšanas kampaņu Latgalē: „Protams, nav viennozīmīga šī attieksme, jo mežacūka visu laiku ir bijis galvenais mūsu medījamais dzīvnieks. Skaidrs, ka mums nāksies pārorientēties. Bet diemžēl mēs visi saprotam, ka citas izejas nav. Mums ir jāsamazina šis skaits, lai kaut kādā veidā ierobežotu sērgas izplatību.”
Daugavpils makšķernieku un mednieku biedrības vadītājs Viktors Frīliņš secina, ka kompensācijas nav stimuls medniekam, tikai atbildības sajūta. „Izmedīt, samazināt populācijas blīvumu ir preventīvi pasākumi tam, lai slimības neaizietu uz Kurzemi, Centrālvidzemi. Kompensācijas stimulē, bet tā nav liela nauda… Lai nomedītu mežacūku, vajag patērēt laiku, līdzekļus, enerģiju. Līdz ar to kompensācijas labi, ja nosedz izdevumus, tur nav nekādas peļņas,” saka Frīliņš.
Cūku mēra izplatības sekas šobrīd ne vien skārušas cūkkppības nozari, bet arī meža gaļas pārstrādes jomu. To secina uzņēmuma „Mežagaļa” pārstāvji, kas spiesti atteikties no mežacūku gaļas izmantošanas un tās eksporta. „Mēs pagājušajā gadā mežacūkas pirkām. Šogad mēs arī labprāt tās ņemtu, bet tā kā ir mēris, mēs nevaram tās ņemt. It kā oficiāli var, bet tās visas mums iet uz eksportu un Skandināvijā ne labprāt ņem no Lietuvas, Polijas, Latvijas.”
Pastiprinātai mežacūku izšaušanai tiks izmantots viens miljons eiro, šobrīd veikti vairāk nekā 8000 izmeklējumu, kas saistīti ar Āfrikas cūku mēra izplatību. Līdz šim vīruss apstiprināts 22 mežacūkām un septiņām mājas cūkām.
