Ar likuma grozījumiem nākotnē nepieļauj dalīto īpašumu veidošanos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Saeima galīgajā lasījumā grozīja Civillikumu, lai nākotnē novērstu dalīto īpašumu veidošanos. Lielākās problēmas dalītais īpašums sagādā, kad uz citam īpašniekam piederošas zemes ir uzbūvētas dzīvojamās mājas un to iemītniekiem zemes īpašniekam jāmaksā piespiedu noma, kuras apmērs var sasniegt pat 6% no zemes kadastrālās vērtības. 

Saeimas pieņemtie grozījumi paredz no 2017. gada pamatīgi ierobežot dalīto īpašumu veidošanos.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš  skaidroja, ka  grozījumi  nepieļaus no 2017. gada 1. janvāra veidot šo dalīto īpašumu, būs tikai izņēmuma situācijas attiecībā uz nedzīvojamām telpām, bet ar nosacījumu, ja būs noslēgts apbūves tiesību līgums, kurš būs attiecīgi reģistrēts Zemesgrāmatā ar konkrētu termiņu un ar sekām, beidzoties šim termiņam.

„Tie risinājumi ir divi: līguma termiņam beidzoties - vai nu šis objekts pāriet zemes īpašnieka rīcībā, vai tiek nojaukts,” skaidroja Bērziņš.

Gaidis Bērziņš: Par dalīto īpašumu novēršanu
00:00 / 00:36
Lejuplādēt

Grozījumi gan nerisina problēmas, ar ko saskaras cilvēki, kas jau tagad spiesti maksāt zemes īpašniekiem piespiedu nomu. Bērziņš sola, ka šīm problēmām  tiks radīti jauni tiesiskie risinājumi.

”Otrs virziens, kas ir sarežģītāks noteikti, ir risināt to situāciju, kas ir izveidojusies. Un   Tieslietu ministrija strādā pie risinājuma un, atbilstoši likumā noteiktajam, līdz 1. septembrim ir jāiesniedz Saeimā likumprojekti, kuri risinās arī šīs pagātnē izveidojušās situācijas,” sacīja Bērziņš.

Gaidis Bērziņš: Par turpmākajiem darbiem
00:00 / 00:18
Lejuplādēt

Saeimas pieņemtie grozījumi  Civillikumā ieviesīs  tā dēvētās apbūves tiesības. Jaunais civiltiesiskais institūts regulēs personas tiesības uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves.

Pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Ir gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli.

 Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves.

Ar apbūves tiesību saprot ar līgumu piešķirtu mantojamu un atsavināmu lietu tiesību celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Persona varēs iegūt zemes apbūves tiesību, piemēram, komercdarbības veikšanai.

Apbūves tiesību varēs nodibināt tikai uz līguma pamata, un šī tiesība būs jānostiprina zemesgrāmatā. Apbūves tiesība būs terminēta, un līguma termiņš nevarēs būt īsāks par 10 gadiem no apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Maksa par apbūves tiesību būs jānoteic naudā un, ja nepastāvēs cita vienošanās, maksai par apbūves tiesību būs piemērojami noteikumi par nomas līgumu. Apbūves tiesību varēs ieķīlāt, to darot pēc nekustamu lietu ieķīlāšanas noteikumiem.

Pēc apbūves tiesības izbeigšanās uzceltā ēka vai inženierbūve kļūs par zemes gabala būtisku daļu bez atlīdzības, ja vien līgumā nebūs noteikta atlīdzība, kas izmaksājama apbūves tiesīgajam.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti