Kampaņas veidotāji atzīst ka ar akciju visas problēmas nevarēs atrisināt taču sabiedrības informēšanas pasākumiem jābūt regulāriem, lai sasniegtu rezultātu, proti, tolerantāku sabiedrību Latvijā. Savukārt vēl citi eksperti uzsver ka vienlaikus svarīgi uzlabot integrācijas politiku valstī.
Sabiedrības integrācijas fonds uzsāk jaunu kampaņu „Savi cilvēki”. Mērķis ir izglītot iedzīvotājus par tiem ļaudīm, kas Latvijā ieceļo no citām valstīm, skaidrot iemeslus kādēļ viņi šeit dzīvo un arī kādu pienesumu valstij šie cilvēki spēj dot. Kampaņas laikā Latvijā dzīvojošie trešo valstu valstspiederīgie rādīs savas prasmes un demonstrēs nacionālās kultūras daudzveidību. Tāpat sadarbojoties ar pašmāju dažādu jomu pārstāvjiem veidos kopējus projektus mūzikā, pavārmākslā, sportā, stāsta integrācijas centra projekta vadītāja Dace Rasa, uzsverot, cik svarīgi iepazīt cilvēkus, kuri jau dzīvo mums blakus.
Tāpat pilsētvidē un sabiedriskajā transportā tiks izvietoti jauni plakāti ar trīs sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kas iejutušies kādas citas rases vai tautības pārstāvju ādā. Dziedātājs Igo attēlā pārtapis par ķīnieti, kamaniņu braucēja Elīza Tīruma par ukrainieti, bet par afrikāni - sociālā tīkla "draugiem.lv" pārstāvis Jānis Palkavnieks, kurš arī stāsta vairāk par dalību kampaņā:
„Man, liekas, ka ādas krāsai, nacionalitātei nav nekāda nozīme; tas ir aizvainojoši, ka cilvēki ir tik neizglītoti, ka tam pievērš uzmanību. Tajā pašā laikā es viņus saprotu: kad man bija 15-16 gadi, es arī biju parasts latvietis no laukiem, homofobs, rasists… Kad tu pieaudz, sāc domāt – viss kļūst savādāk. Tāpēc piedalos kampaņā – ja vismaz viens cilvēks mainīs savas domas, ka nevar cilvēku vērtēt pēc ādas krāsas, tad būšu savu uzdevumu izpildījis.”
Līdzīgas kampaņas veidotas arī iepriekš. Latvijas Cilvēktiesību centrs īstenoja integrācijas kampaņu 2012. gadā, kur arī izmantoja vēstnešus, kas bija Latvijā jau integrējušies citu tautu pārstāvji. Centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa uzskata ka izglītojošās kampaņas ir vērtīgas, lai arī rezultātus tām izmērīt ir sarežģīti. Taču vienlaikus eksperte secina, ka bez kampaņām jāīsteno arī veiksmīga integrācijas politika valstī, lai reāli mazinātu aizspriedumus un uzlabotu sapratni starp trešo valstu pilsoņiem un Latvijas sabiedrību.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka Latvijā pašlaik ir vairāk nekā 70 tūkstoši trešo valstu pilsoņu, visvairāk no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, kā arī Ķīnas.
