Ar jauniem kapu noteikumiem, kuri nav mainīti sešus gadus, galvaspilsēta cer risināt brīvo kapavietu trūkuma jautājumu. Nozare jaunos Rīgas noteikumus kopumā vērtē atzinīgi, bet norāda arī uz nepilnībām.
Rīgā ir divdesmit kapsētu 300 hektāru platībā ar kopumā ap 300 000 apbedījuma vietu. Katru gadu no jauna zemē tiek guldīti vidēji septiņi astoņi tūkstoši mirušo. Lielākā daļa mūžībā nonāk atvērtajās kapsētās Bolderājā un Jaunciemā, bet vecajos kapos glabā tikai jau iekārtotās kapavietās.
Taču daļēji un pavisam slēgtajās kapsētās izvērsties varētu daudz aktīvāk, jo liela daļa kapu ir pamesti.
Raiņa kapu pārvaldnieks Jevgēņijs Fiošins tūlīt aiz kapsētas ieejas vārtiem citu pēc citas izrāda pamestās kapavietas. Vairākām pat ir pieminekļi. Piemēram, Tamāra Fedorenko pēc 67 gadu mūža mirusi 1987.gadā - pirms gandrīz trīsdesmit gadiem. Taču tuvinieki pie viņas un vīra Vasīlija atdusas vietas nav bijuši jau tik ilgu laiku, ka gandrīz cilvēka augumu sasniegušas krūmu maikstis.
Nekoptajās kapavietās kā brīdinājums zemē tiek iedzīta dzeltena līste, uz kuras uzrakstīts gadaskaitlis. Tas rāda, kad pašvaldības komisija veikusi pārbaudi, skaidro Raiņa kapu pārvaldnieks. Viņaprāt, piemēram, kādu jau kopš 2008.gada tuvinieku neapmeklētu kapu tagad varētu izmantot atkal.
Taču pie šīs un citām tuvākajām kopiņām Raiņa kapsētā tik drīz vēl neķersies. Esot vairākas vēl aizaugušākas, bez pieminekļiem un pat apmalītēm kapu kopiņu dziļākajā daļā.
Tieši kapavietas uzturēšanas jautājumi un nekoptu kapavietu tā dēvētā „aktēšana” ir galvenās lietas, kādēļ Rīgas domē nu tapuši jauni kapsētu saistošie noteikumi. Dokumenta anotācijā teikts, ka vajadzīgi arī lielāki naudas sodi par noteikumu neievērošanu, jo pašlaik no pārkāpumu izdarītājiem var iekasēt maksimums 250 eiro.
Rīgas domes Mājokļu departamenta galvenā juriste Ingrīda Igaune stāstīja, ka būtiskākās izmaiņas ir samazināt „aktēšanas” termiņu no pieciem uz trīs gadiem. Tā varētu disciplinēt tuviniekus un panākt, lai kapsētas būtu sakoptākas, kā arī iegūt sen pamestas un gadu desmitiem nekoptas vietas jauniem apbedījumiem, jo slēgtajās kapsētās trūkst vietu.
Tas nozīmē – ja trīs gadus pēc kārtas domes komisija secinās, ka kapavieta nav kopta, tā atkal būs pieejama jaunam virsapbedījumam. Pašvaldībā lēš, ka aizlaistas ir līdz pieciem procentiem jeb ap 15 tūkstoši no visām kapavietām.
Tomēr jaunie noteikumi paredz atbildību ne tikai par pārāk retu rādīšanos kapos, bet arī par pārlieku uzbāzīgu to apmeklēšanu.
Piemēram, ja dzīvs cilvēks Rīgas kapos atradīsies pēc sešiem vakarā ziemā vai pēc deviņiem vakarā vasarā, tas būs noteikumu pārkāpums. Pirmajā reizē izteiks brīdinājumu, bet, ja kapos pieķers atkārtoti, draudēs līdz 80 eiro sods.
Noteikumu aizliegumu sadaļa jautājums raisa arī nozarei. Apbedītāju asociācijas vadītājs Edmunds Štreihfelds norāda uz vispārēju aizliegumu iebraukt kapos, bet izņēmuma kārtā tas atļauts garīdzniekiem.
Kāpēc garīdznieki drīkst iebraukt kapos, bet sēru ceremonijas vadītājs - nedrīkst, lai gan viņi dara vienu un to pašu darbu, neizpratni pauž Štreihfelds.
Tāpat noteikumos nav minēti cenrāži par kapavietas piešķiršanu un citiem pakalpojumiem. Taču kopumā Apbedītāju asociācija jauno Rīgas kapu kārtību uzteic, jo, piemēram, noteikta kārtība mirušo transportēšanai.
Turpmāk mirušos drīkstēs pārvadāt tikai speciālajā transportā, kas ir pareizi, tas ierobežo „pašdarbniekus”, kuri vairs nevarēs ielikt zārku savā pikapiņā un braukt, atzīst Štreihfelds.
Jaunie kapsētu noteikumi vēl jāskata Rīgas domei. Pašvaldība sola, ka tuvākajā laikā neplāno palielināt arī apbedīšanas pakalpojumu un kapu izmantošanas cenas.
