Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Amatpersonu deklarācijas «krāj putekļus» - īstas pārbaudes tik drīz vēl nedraud

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Eiropā aug pretestība ASV – ES tirdzniecības līgumam

Aprūpētāju ceļš pie Kārsavas vecajiem ļaudīm: ar zālēm un pārtiku caur stigām un kupenām

Aprūpētāju ceļš pie Kārsavas vecajiem ļaudīm – ar zālēm un pārtiku caur stigām un kupenām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Palīdzēt sakopt māju, iegādāties produktus un zāles, nogādāt vecos cilvēkus uz publisko dušu, veikalu vai ārstniecības iestādi - šos un citus pakalpojumus veciem un vientuļiem iedzīvotājiem daudzviet piedāvā īpaši izveidotas mobilās brigādes. 

Latvijas reģionos šāds sociālais pakalpojums "Aprūpe mājās" veids tika izveidots pirms vairākiem gadiem ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu. Pakalpojums bija samērā pieprasīts un tāpēc vairākas pašvaldības, arī pēc Eiropas finansējuma izbeigšanās, ir nolēmušas neattiekties no tā.

Rūpes par 18 vientuļajiem 

Kārsavas novadā, kas atrodas pašā Latvijas austrumu pierobežā, kopumā deklarēti nedaudz vairāk nekā 6000 iedzīvotāji. No tiem nepilna trešdaļa ir seniori. Veciem un vientuļiem novadniekiem te, Kārsavas pusē, tiek nodrošināta ne vien individuālā aprūpe,  bet vairāk nekā desmit gadus te darbojas arī divas īpašas mobilās brigādes.

Viena no tām – Mežvidos – izveidota vēl pirms novadu reformas un bija viens no Mežvidu pagasta pirmajiem realizētajiem Eiropas Savienības (ES) projektiem. Šobrīd brigāde, kura ekipēta ar vienkāršu tumši zilas krāsas mikroautobusu un kuras štatā  ir divi sociālie darbinieki un šoferis, rūpējas par 18 vientuļajiem Kārsavas novada iedzīvotājiem.

Mežvidu mobilās brigādes aprūpētājai Anitai Greiškāne pirms kārtējā izbraukuma jau rīta agrumā jādodas uz vietējo veikalu, lai nopirktu savu aprūpējamo iepriekš pasūtītos produktus. Pēc tam viņa ieiet pagasta Sociālajā centrā, kur tiek mazgāta no klientiem atvestā gultas veļa un drēbes.

Anita klientiem ved arī ūdeni, jo akas daudzviet lauku sētās sabrukušas, bet citviet tajās esošais ūdens vairs nav dzerams.

Tā tas ir arī "Jaunzemļu" saimnieces Monikas Meļņes mājās. Viņa dzīvo sešus kilometru attālumā no pagasta centra. Uz Meļņes mājām ar busiņu jāmēro pāris kilometru pa šoseju un tālāk pa lauku ceļu, kas līdz galamērķim pamazām pārvēršas par stigu. 

Mobilās brigādes šoferis Sandris stāsta, ka, lai arī necils, zilais mikrobusiņš varot izbraukt pat citkārt gandrīz neizbraucamos lauku ceļus.

Kautrējās no aprūpētājiem

Aprūpētāja Anita neslēpj - pirms 11 gadiem uzsākot šo projektu, cilvēki uz šādu aprūpes pakalpojuma piedāvājumu reaģējuši ļoti dažādi. Vieni kautrējušies parādīt, kā viņi dzīvo, kaunējušies no nabadzības, no varbūt ne tik tīrajām mājām un apģērba. Citi nevarējuši samierināties, ka kāds svešs cilvēks mazgās viņa drēbes vai viņa mājās grīdu, nesīs malku un vedīs produktus.

"Sākumā bija ļoti grūti, jo cilvēki nesaprata, kā tā var, ka mēs atnāksim un par velti kaut ko darīsim. Viņi to nevarēja saprast.

Bija arī tā, ka laukā dzina, visādas situācijas bija. Tagad ir pieraduši un ļoti, ļoti gaida. Viņi zina savu dienu, savu laiku; ja neesi, uzreiz zvana," stāstīja Greiškāne.

92 gadus vecā Monikas tante kādreiz labi koptajā, bet tagad pamazām grūstošajā mājā dzīvo viena. Vienīgais draugs un sargs ir suns. Spītējot gadiem, viņa turas braši, izrāda savu māju - tīras grīdas, drēbes, uz galda balts galdauts. Tikko izkurināta plīts, lai sasildītu ūdeni. Monikas tante lepni izrāda arī savu dārgumu - stelles, uz kurām viņa vēl joprojām auž grīdceliņus.

"Meitenes atbrauc, palīdz, malku sanes ziemā, celiņu uz māju iztīra, ūdeni atnes, bet to, ko varu, daru pati. Kad māju iztīru, kad veļu izmazgāju... Vai tad katru drēbi dosi uz mazgātavu, ka vēl pats kusti?" vaicā Monikas tante. "Iztikt jau var. Ko darīsi, tāda ir veciem dzīve, ne jau es viena veca esmu."

Labāk mājās, ne pansionātā

Vienīgā Monikas meita jau vairāk kā nekā piecus gadus atdusas Meža kapos Rīgā, vīrs nomiris pirms 15 gadiem. Māsa un viņas bērni dzīvo Rīgā, taču diez vai viņi vēlēšoties par veco sievieti rūpēties. Jautāta par nākotni, Monikas tante neslēpj - ļoti vēlas pēc iespējas ilgāk palikt savās mājās.

" (..) Vēl domāju, ka varbūt kādu gadu padzīvošu. Tagad, kad jau aprūpētājas mani apkopj, kur tad man jāiet? Kas pansionātā?

Sēdi. Bet te es laukā izeju, padaru ko, paroku. Nē, es pansionātā negribu. Nu, ka jau spiedīs, ka nav izejas, tad tā ir cita darīšana, tad jau uz sociālajām gultām," spriež sirmgalve.

Uz atvadām Monikas tante, kā jau viesmīlīgai saimniecei pienākas, piedāvā ābolus un, vedinot garām nelielajam dārziņam, sūkstās, ka kartupeļi šogad gan padevušies sīki, taču raža jau novākta un tagad mierīgi var gaidīt ziemu.

Aprūpētāja Anita gan bilst, ziema mobilajai brigādei - gan šoferim, gan abām aprūpētājām - ir īsts pārbaudījumu laiks. Katrā izbraucienā līdzi lāpsta, ja nu jārokas pa sniegu.

"Mēs vasarā varam viena otru atlaist atvaļinājumā, bet ziemā gan ir grūti. Sākam jau ar to, ka rītā ceļus tīrām, katram pagalmu iztīrām. Un, protams, problēma ir aizbraukt līdz katram, kājām jāiet pa diviem kilometriem ar visiem iepirktiem produktiem.

Tā arī brienam. Labi, ka tagad ziemas mazāk sniegotas un mums vieglākas ir," stāstīja Anita.  

Bērni apciemo reti

Mobilais busiņš Kārsavas novadā turpina ceļu un drīz vien nonāk Mežvidos pie 75 gadus vecās Aleksandras. Pēdējā laikā viņai grūti pārvietoties, taču mājas darbus viņa cenšas apdarīt pati. Aprūpētāja Anita izslauka istabas, apjautājas, kas būtu jāatved no veikala. 

Aleksandrai ir trīs bērni. Taču visi dzīvo tālu un atbraukt bieži nevar.

"Izaudzināju bērnus. Varētu jau pie viņiem iet, viņi pārdzīvo, ka es te viena pati, taču man tuvākas ir manas mājas, lauku miers," atzina Aleksandra.

Šajās mājās mobilajai brigādei darba nav daudz, taču Aleksandra priecājas par katru šādu vizīti, jo citādi pie viņas ciemiņi bieži neiegriežas.

Aprūpētāja Anita steidzina - Kārsavā jāapmeklē vēl divas klientes, kuras, lai arī dzīvo pilsētā, mobilo brigādi gaida ar nepacietību, jo esot jāpasūta zāles un arī ūdens jāpiesmeļ no akas.

"Viena dzīvoju. Vīrs 2001. gadā nomira. Meita dzīvo Kurzemē, Kuldīgā," sacīja 78 gadus vecā Antoņina, kura pārvietojas gan ar nūjas palīdzību, gan ar stumjamajiem ratiņiem.

Viņa par mobilās brigādes palīdzību ir īpaši pateicīga, jo pati pēc vairākām operācijām pārvietojas ar grūtībām un arī celt ko smagāku nevar. "Cik labi! Ja ne viņas [aprūpētājas], tad man būtu beigas, ja ko paprasu, visu atved. Nedēļā reizi brauc."

Sieviete ilgi stāsta par savu dzīvi, par vīru dzērāju, par meitu, kura ir ļoti aizņemta un palīdzēt nevar.

Ziemā dušas pieprasītākas

Mobilais busiņš pie sava novada vecajiem un vientuļajiem klientiem izbrauc pēc vajadzība vidēji vienu līdz divas reizes nedēļā. Vienā izbraukumā apciemojot un nepieciešamākos darbus apdarot vidēji trīs, četriem novada vientuļniekiem.

Citkārt vientuļajiem cilvēkiem nepieciešama arī kāda īpašāka palīdzība. Tā, piemēram, nākamajā braucienā ieplānota veļas diena, citreiz kāds izsaka vēlēšanos nomazgāties. Šie abi pakalpojumi pieejami Mežvidu sociālajā centrā, kur ir gan dušas, gan divas veļas mazgājamās mašīnas. Ja vasarā dušas pakalpojumi ir mazāk pieprasīti, tad ziemā vientuļie seniori mazgāties ar mobilo busiņu tiek vesti biežāk.

Centra vadītāja Dace Rancāne atzīst, ka sociālie pakalpojumi laukos kļūst aizvien pieprasītāki, bet iedzīvotāju skaits tur katastrofāli sarūk.

"Pirms 11 gadiem bija 43 aprūpējamie, tagad ir palikuši 18. Bet pieprasījums tomēr ir liels."

Kā secina Rancāne, ja vien veselība ļauj, vecie ļaudis labprātāk izvēlas mājas aprūpi, jo tā ļauj palikt ierastajā vidē.  Pensionāri līdz pat pēdējai iespējai turas pie savām mājām.

"Vecums ir tāds sarežģīts dzīves posms, viņi tomēr ir nopelnījuši būt savās mājās. Viņi nepiekrīt kaut kur svešumā aiziet prom no savām mājām," atzina Rancāne.

Arī veco ļaužu bērni trūcīgi

Lai arī likumdošana neparedz bezmaksas mobilos sociālos pakalpojumus sniegt cilvēkiem, kuri nav vientuļi, daudzas pašvaldības tomēr katru konkrētu gadījumu izskata individuāli.

Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka uzskata, ka pašvaldībai ir jārūpējas par visiem cilvēkiem, tostarp arī veciem, un liegt elementāru palīdzību tikai tāpēc, ka bērni nevar vai neuzskata par savu pienākumu rūpēties par vecākiem, būtu nepareizi.

Vēl jo vairāk, ka daudzos gadījumos šo veco cilvēku bērni paši ir trūcīgi un saņem pabalstus no pašvaldības.

Sociālā palīdzība Kārsavas novadā šobrīd tiek sniegta kopumā 66 novada iedzīvotājiem.

Kārsavas novada domes priekšsēdētāja stāsta – finansiāli izdevīgāk vientuļajiem cilvēkiem nodrošināt tieši mājas aprūpi, tajā skaitā mobilās brigādes pakalpojumus. Šobrīd Kārsavas pašvaldība visvairāk līdzekļus tērē tieši sociālo gultu un veco ļaužu pansionāta dotēšanai, tie ir apmēram 140 000 eiro gadā.

Savukārt vienas mobilās brigādes uzturēšanai pērn novads tērējis ap 20 000 eiro.

Katras pašvaldības ziņā

Kārsavas Sociālā dienesta vadītāja Anžela Malakāne uzsver – par spīti tam, ka dažiem veciem cilvēkiem ir radinieki, dienests, izvērtējot situāciju, arī šādam iedzīvotājam var piešķirt mobilo aprūpi. 

"Problemātiska ir kļuvusi vecu cilvēku aprūpe ģimenēs, jo mūsu novadā joprojām ir augsts bezdarbs, tas ir 22,6 %, un daudzi cilvēki aizbrauc darba meklējumus uz lielākām pilsētām un, risinot savas problēmas, bieži vien tiek atstāti novārtā vecie cilvēki. Šādos gadījumos mums kā atbalsts ir mobilā brigādes un arī individuālie aprūpētāji," saka Malakāne.

Kā skaidro Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta pārstāve Elvīra Grabovska, citos Latvijas novados sociālās palīdzības sniegšana notiek dažādi, piebilstot - mājas aprūpe ir tas pakalpojums, ko var finansēt ne tikai pašvaldība, bet arī paši aprūpējamie vai viņu radinieki.

"Aprūpi mājās nodrošina katra pašvaldība. Atbilstoši savām iespējām organizē šo aprūpi vai ar Sociālā dienesta resursiem, vai slēdz  līgumu ar kādu profesionālu mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēju. Pērn sociālo palīdzību un aprūpi mājās Latvijā saņēmuši 14 518 cilvēku, 2014. gadā tie bija 12 500. Tā kā ar katru gadu pieaug," klāsta Grabovska.

Sabiedrība noveco, un ar katru gadu sociālā palīdzība kļūst aizvien aktuālāka.

Tāpēc, lai vecu cilvēku aprūpe nekļūtu pašvaldībai par nepaceļamu finansiālu slogu, arī Kārsavas novada pašvaldība nākotnē apsver iespēju sadarboties ar kādu profesionālu aprūpes pakalpojumu sniedzēju. Interese uzsākt biznesu šajā jomā jau ir.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti