Amatpersonas igauņu kritiku par Latvijas aizsardzības spējām sauc par tendenciozu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Latvijas aizsardzības spējām veltītā kritika Igaunijas laikraksta "Postimees" slejās likusi Latvijas prezidentam, premjeram un aizsardzības ministram reaģēt, nosaucot rakstu par tendenciozu un mierinot igauņus, ka viņi var neuztraukties par savu dienvidu robežu.

Latvijas aizsardzības spējām veltītā kritika Igaunijas laikraksta "Postimees" slejās likusi Latvijas prezidentam, premjeram un aizsardzības ministram reaģēt, nosaucot rakstu par tendenciozu un mierinot igauņus, ka viņi var neuztraukties par savu dienvidu robežu. Jau vēstīts, ka kāds igauņu eksperts Latviju drošības jomā nosaucis par "tukšu vietu".

Publikācija igauņu avīzē "Postimees" ar nosaukumu "Lielākos draudus Igaunijai rada Latvija" nav viena eksperta viedoklis, kā to labpatīk minēt Latvijas amatpersonām. Rakstā uz trīs lapaspusēm viedokļus izteikuši gan atvaļināti augsta ranga militāristi, gan vairāki vārdos neminēti avoti Igaunijas Aizsardzības ministrijā.

Igaunijas Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra pētnieks Kārels Kāss, kurš Latviju drošības jomā salīdzinājis ar "tukšu vietu", Latvijas Radio stāsta, ka viņam piedēvēts arī citu teiktais, tomēr viņš neatkāpjas no apgalvojuma, ka Latvijai ir problēmas ar vienību skaitu un to militāro spēju. Viņš gan atzīmē, ka arī Igaunijai nav pienācīgs nodrošinājums, jo formējumi tikai ar granātmetējiem un automātiem nespēs nosargāt stratēģiskos objektus un teritoriju kopumā līdz palīgā atnāks sabiedrotie.

"Runa nav par Igaunijas dienvidu robežu. Runa ir par Baltiju kopumā. No militārā skatu punkta visa Baltija ir viena operācijas telpa. Ja ir, tā sauktie, vieglie punkti, teritoriju ir viegli sadalīt divās trīs daļās, aplenkt un apspiest pretestību. Patiesībā tas bija tas, pie kā Krievija strādāja 2009. gada mācībās."

Jau ilgāku laiku Latvijai starptautiski tiek aizrādīts par nespēju novirzīt aizsardzībai NATO prasītos divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Politiķi sola šo slieksni sasniegt 2020.gadā. Pašlaik aizsardzībai Latvija tērē uz pusi mazāk, nākamgad šī summa pieaugs par 7%.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka "Postimees" rakstā minēti pazemojoši izteicieni, kas šķeļ abu valstu savstarpējo sadarbību. Viņš aicina Igaunijas atbildīgās amatpersonas vērtēt, vai tas nav politiskais pasūtījums. Igaunijas Starptautiskās aizsardzības pētījumu centra pētnieks Martins Hurts apgalvo, ka Latvijā trūkst politiskās gribas aizsardzībai pievērst lielāku uzmanību.

"Igaunijas valdība nekad nepiekritīs šādiem slēdzieniem. Oficiāli tā teiks, ka tā nav taisnība. Tomēr augsta līmeņa Igaunijas aizsardzības iestādēs, bet ne tikai - dažādos līmeņos NATO un būtiskākajos sabiedrotajos, cilvēki uzskata, ka Latvija visu nedara tik labi, kā tā spētu. Skaidrs, ka finansiālā recesija skāra Latviju, kā arī citas nācijas. Bet Latvijai ir iespēja rīkoties labāk, ja vien būtu politiskā griba."

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks atvaļināts pulkvedis Raimonds Rublovskis nedomā, ka Igaunija būtu aizsteigusies Latvijai priekšā. Pēc viņa domām, Latvijas vājākās vietas ir profesionāļu aiziešana no armijas, piešķirtās naudas tērēšanās kontrole un struktūras piemērotība 21.gadsimta draudiem, proti, pārāk daudz esot priekšnieku.

Jāatzīmē, ka bruņotie spēki nesen piedzīvoja vienu reformu. Aizsardzības ministrija sola Igaunijai sniegt informāciju par Latvijas aizsardzības spējām, tajā skaitā NATO pētījumu par naudas izlietošanu, kur, kā noprotams, Latvija izskatās labāk par Igauniju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti