Šādus secinājumus LTV raidījums „Aizliegtais paņēmiens” izdarījis pēc trīs mēnešu ilgas operācijas „Tautas balss”, kurā žurnālisti pētīja alkohola, konkrēti stiprā alus, pārlieka patēriņa saistību ar dažādām sociālekonomiskām problēmām.
Operāciju „Tautas balss” raidījums izvērsa pēc politiķu ierosinājuma aizliegt alus pārdošanu „divlitrenēs”, kā arī alkoholisko kokteiļu pārdošanu 1,5 litra tilpuma plastmasas pudelēs. Šie ierosinājumi tagad jau ir nonākuši Saeimā, kur tiek uzsvērtas stiprā alus un alkohola negatīvās sekas gan uz cilvēka veselību, gan uz tautsaimniecību.
«Divlitreņu» dzērāji – a kur viņu nav?
Atrast dažādos miestos dažādos Latvijas novados cilvēkus, kuri ikdienā dzer stipro alu un nestrādā, nav grūti.
Vietējie sociālie dienesti uzreiz zina nosaukt cilvēku vārdus un uzvārdus, kā arī viņu dzīvesvietas pat tad, ja raidījuma komanda vēlas sašaurināt meklējamo cilvēku loku un satikt cilvēkus tikai līdz 40 gadu vecumam, kas pilngadību sasnieguši atjaunotās Latvijas laikā.
„Gan jau, ka ir vairāki. Jā, es jūs aizsūtīšu pie diviem brāļiem,” sarunas laikā ar raidījuma žurnālistu saka Alūksnes novada Alsviķu sociālajā dienestā. „A kur viņu nav? Viņi ir visur!” piebilst Neretas – blakus robežai ar Lietuvu - sociālajā dienestā.
Līdzīgas atbildes ir dažādu Latvijas ciematu veikalos vai pie tiem. Arī tur vietējie alkoholiķi ir visiem zināmi. Kādā veikalā pirms Vidrižiem Limbažu novadā stāsta, ka netālu dzīvo kāds vīrietis, ap 40 gadu vecs, kurš strādāt negrib, bet dzer. Vidrižos, kur cilvēku vairāk, arī dzērāju vairāk. Galvenokārt tiek dzerts alus lielajos iepakojumos.
Limbažu novada Pālē vietējā veikalā nosaka, ka stiprā alus dzērāji neēd.
„Nevar pierunāt nopirkt kūciņu. Bet galvenais, ka viņiem ir tas [alus],” saka veikalā.
Arī Saldus novada Namiķu ciemata veikalā norāda, ka tie, kuri nestrādā, neko citu kā stipro alu nepērk. „Tie, kas pelna, pērk maizi un visu pārējo, bet tie, kas nestrādā, pērk alu,” saka veikalā.
Sandis no Balgales: «Uz korķa» ar «bamsli» jau sesto dienu
Viens no šādiem cilvēkiem ir Talsu novada Balgalē dzīvojošais Sandis Brahmanis. Viņš dzīvo mājā ar nosaukumu „Cerības”. Raidījuma komanda pie viņa ierodas brīdī, kad viņš guļ. Kaimiņienes uzmodināts, sarāts par gulēšanu dienas laikā un nestrādāšanu, viņš atburkšķ: „Jā, jā lielā strādātāja!”
Sandim ir 37 vai 38 gadi un uz sarunu ar žurnālistiem viņš nav skubināms. Balgalē viņš dzīvo jau 10 gadus un pirms tam dzīvojis citviet Kurzemē.
Regulāri nestrādā, ik mēnesi saņem 29 eiro lielu pabalstu, taču ik pa laikam kaut kur „piehaltūrē”. Agrāk netālajā Dursupē bijis kurinātājs, taču dzeršanas dēļ darbu zaudējis.
Iztiku pelnījis, arī ogas un sēnes lasot, taču šovasar un šoruden pat tas nav darīts. Lai iztiktu, ikdienā ir nepieciešami seši eiro, kas viņam esot. Par dzīvokli 11 eiro mēnesī jāmaksā. Par elektrību gan pusgadu nav maksājis.
Naudas pietiekot arī „bamslim”. Citus alkoholiskos dzērienus gan viņš nelieto.
Arī intervijas laikā izrādās, ka Sandis dzer jau sesto dienu.
„Es aiziet uz veikalu, paņem vēl vienu (bamsli), un tad es guļu. Tad vēl vienu,” stāsta Sandis. „Uznāk, tad aiziet un viss. Vairs netiek vaļā,” viņš norāda.
Vietējos „simtlatniekos” viņam nepatīk, jo viņam kā svešiniekam ir grūti vietējo vidū. Viņš saka, kad beigs dzert, tad „sāks domāt”, ko tālāk dzīvē darīt. Vienu brīdi gribējis braukt strādāt uz Talsiem, jo tur var sameklēt stabilu darbu, Tomēr neskaidrību dēļ par dzīvesvietu viņš atmetis ar roku. Līdzīgs dzīvesveids ir arī visiem pārējiem mājas iedzīvotājiem. „Kā iesāk, tā viņi sēž un met,” norāda Sandis.
Žanis no Pociema: Neregulāras «haltūras»
Līdzīga dzīve ir Limbažu novada Pociemā dzīvojošajam 34 gadus vecajam Žanim. Viņš dzīvo pie vecākiem – tētis strādā, savukārt mamma ir otrās grupas invalīde.
Tāpat kā Sandis, arī Žanis ir atvērts žurnālistiem.
Ikdienā viņš, atskaitot sīkas "haltūras", neko nedara un pastāvīga darba nav bijis divus gadus. “Kaut ko aiziet, “nohaltūrē”. Tad sanāk pīpjiem un aliņam, un mājā, ko paēst,” norāda Žanis.
“Haltūras” esot ogu un sēņu lasīšana, malkas skaldīšana. Kad pašam nepietiek naudas, tad cigaretēm un alkoholam prasa tētim un mammai.
Žanis neslēpj, ka ikdienā dzer. Ir labi, ja dienā var izdzert divas “divlitrenes”. Vislabākais esot “Valtera” un "Apinītis" alus, kurus viņš sauc par "draugu" un "skolotāju".
Draudzenes vai sievas nav – agrāk bijis, taču tagad pat nevajag, jo esot jādalās ar alu.
Raitis no Varkaļāniem: Vecāku izsmiets, agrāk strādājis «simtlatniekos»
Pie mātes un patēva dzīvo arī 38 gadus vecais Varakļānu iedzīvotājs Raitis. Viņš pats apgalvo, ka dzer reti, jo ir krītamā kaite. Patēvs Jezups gan izsmējigi šo versiju noraida, norādīdams uz padēla alkoholismu.
Agrāk, četrus mēnešus, Raitis strādājos “simtlatniekos”. Tagad iztiek, ikdienā audzējot kartupeļus, burkānus un bietes, kā arī saņemot maznodrošināta pakas.
Blakus esošā mamma gan iebilst, sakot, ka dēlu mamma baro.
Darba esot maz – kad saskalda vienu kravu malkas, 15 eiro var nopelnīt. Vaicāts, vai gribētu strādāt pastāvīgu darbu, viņš saka, ka netālu ir zemnieku saimniecība. “Tad varbūt aiziešu. Redzēsim!” nosaka Raitis.
Lai nopirktu alu, naudu gan dod mamma. Viņš zina, ka alu divu litru iepakojuma pudelēs grib aizliegt un alus var sadārdzināties. “A, tad neko, nevajag dzert!” viņš saka, jautāts, ko darīs, ja alus kļūs dārgāks.
Raitis stāsta, ka viņam pašam arī esot savs dzīvoklis, taču pie vecākiem ir spiests dzīvot, jo jāpalīdz mātei. Dzīvokli viņš šad tad apskatot. Šo piezīmi gan rupji izsmej vecāki, sakot, ka viņš dzīvoklī nav bijis. Patēvs Jezups stāsta, ka Raitis vienkārši ir izlaidies, dzīvojot pie vecākiem.
Viņš arī saka, ka Raitis dzer katru dienu. Naudu viņš no vecākiem pats paņem, to neprasot.
Savukārt Raita pārdomas par gatavību strādāt viņš rupji izsmej.
°°°
Raidījums atgādina, ka pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem bez darba Latvijā ir ap 24 000 cilvēku un pieļaujams, ka šādu cilvēku skaits varētu būt vēl lielāks, jo daļa ilgstošo bezdarbnieku nav registrējušies vai bezdarbnieka statusu jau ir zaudējuši. Raidījuma žurnālisti pieļauj, ka daļa no šiem cilvēkiem ir alkoholiķi.
