Aļņi, purvi un «padomju sliedes» – ASV norāda uz problēmām kaujas operācijām Baltijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kaujas operāciju plānotājus ir pārsteidzis Amerikas Savienoto Valstu (ASV) armijas ekspertu stāstītais par to, cik lielā mērā Baltijas valstu reljefs apgrūtina kaujas operācijas. Vecos priekšstatus par to, kā vajadzētu aizsargāt šo NATO daļu, nākas mainīt, vēsta "rus.lsm.lv", atsaucoties uz oficiālā ASV militārā laikraksta "Stars and Stripes" rakstīto.

"Tur, kur ir aļņi, tur ir arī purvi. Bet purvi – tas pavisam nav labi tankiem," konstatē "Stars and Stripes".

Ņemot vērā, ka pāri austrumu robežai ir koncentrējušies lieli Krievijas militārie spēki, "mēs, godīgi sakot, domājām par smagas kaujas tehnikas nepieciešamību, bet pastāv ierobežojumi tās izmantošanai šeit," tā sacījis pulkvedis Džefrijs Frenčs, norādot, ka šeit, iespējams, vairāk būtu jāizmanto vieglā militārā tehnika, piemēram, tādi auto kā "Stryker".

Komandieru grupa trīs dienu sanāksmē šonedēļ apsprieda galvenos loģistikas posmus Vācijā, Latvijā un Polijā. Sanāksmes "Terrain Walk" ("Pastaiga pa vietējo apkārtni") dalībnieki meklēja veidus, kā reģionā paātrināt militārās tehnikas kustību un novietojumu, kas pavisam nesen kļuva par stratēģiski svarīgu prioritāti.

Kopš Krievijas iesaistes bruņotajā konfliktā Ukrainā militāro operāciju plānošana fokusējas uz pozīciju stiprināšanu Austrumeiropā. Taču to laikā nākas saskarties ar virkni šķēršļu, piemēram, novecojušām normām attiecībā uz starptautiskiem ceļiem, lēnāku vienību pārvietošanu, neparocīgām tranzīta maģistrālēm, kas dažviet ir šauras, tādēļ veidojas sastrēgumi.

Lai atturētu Krieviju, armijai ir jāatrod iespēja risināt šīs problēmas, raksta oficiālais ASV militārais  izdevums.

Trīs dienu sanāksmē "Terrain Walk" militārās jomas speciālisti no ASV armijas Eiropā (USAREUR), citi ASV vadošie militārie darbinieki un pārējo NATO dalībvalstu speciālisti apmeklējuši visu – no munīcijas pagrabiem līdz lielām Vācijas un Latvijas ostām, kas ir būtiski ķēdes loģistikas posmi. No tur redzētā secināts, ka priekšā ir daudz izaicinājumu.

Ja Igaunijā tanks nobrauktu no ceļa, tad pastāv risks tam iebraukt kādā purvā, kurus tik ļoti iecienījuši liela daļa aļņu, skaidrojuši vietējie speciālisti. Tāpat problēma esot nepietiekamais ceļu tīkls visā Baltijā, kā arī nepietiekamais vagonu skaits, lai pārvadātu amerikāņu tankus.

"Es neesmu pārliecināts, ka tā [Krievija] būtu gatava mums aizdot vagonus nepieciešamības gadījumā," ironizēja Stīvens Dovgilevičs, 39.transporta bataljona komandieris.

Lai arī dzelzceļa tīkls ir galvenā platforma smagās militāras tehnikas pārvietošanai Eiropā, šajā ziņā Baltijā varētu būt problēmas. Šeit ir Krievijas standarta dzelzceļa sliedes, kas atšķiras no Eiropas platuma sliedēm. Tas nozīmē papildu kravu pārkraušanu no vilciena uz vilcienu, kas tad prasītu arī papildu aprīkojumu.

Vēl viena problēma esot – Krievijas klātbūtne dzelzceļa maģistrālēs Latvijā un Lietuvā. Kaimiņvalsts Lietuvas dzelzceļu Krievija izmanto savu spēju stiprināšanai Kaļiņingradas apgabalā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti