„Šis fenomens ilgst jau vairākas nedēļas līdz ar to nevar apgalvot, ka tūlīt sāksies iebrukums, taču to nevar arī izslēgt,” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Kārlis Bukovskis akcentē, ka šādi paziņojumi ir kā brīdinājums ASV sabiedrībai, NATO partnervalstīm un Krievijai.
„Šādi ziņojumi jāuztver gan kā brīdinājums ASV sabiedrībai un NATO partnervalstīm Eiropā. Taču tas ir arī signāls Krievijai, līdz kādai robežai tā var iet, nerēķinoties ar militārām sekām,” saka Bukovskis.
Aizsardzības ministrijā atzīst, ka Baltijas valstu apdraudējums ir kļuvis daudz aktuālāks nekā vēl pirms dažiem mēnešiem, taču vienlaikus ir saņemti gan ASV prezidenta Baraka Obamas, gan citu NATO ietekmīgāko dalībvalstu vadītāju solījumi par organizācijas kolektīvās aizsardzības principu ievērošanu. Latvijā bijis arī par Baltijas reģionu atbildīgais NATO spēku pavēlniecības virsnieks, kurš politiķu solījumus papildinājis ar iespējamo militāro operāciju aprisēm.
Latvijas Aizsardzības ministrijā norāda, ka iebrukums Ukrainas dienvidaustrumu apgabalos teorētiski ir iespējams, taču pagaidām nešķiet nenovēršams. Savukārt Baltijas valstis tāpat kā citas NATO dalībnieces var justies drošas, jo saņemti gan ASV, gan Ziemeļatlantijas alianses vadības skaidri solījumi nepieciešamības gadījumā sniegt militāru aizstāvību.
Jau vēstīts, ka ASV izlūkdienestu pārstāvji neoficiāli informējuši, ka tuvākajā laikā Krievijas spēki var iebrukt Ukrainā. Krievijas agresija tālāk var izplesties arī Moldovā un skart arī teritorijas Baltijā.
