«Aizliegtā paņēmiena» eksperiments atklāj iespējamu krāpšanos pasažieru pārvadājumu jomā

2014.gadā valsts izmaksāto sabiedriskā transporta dotāciju kopējais apjoms bija aptuveni 80 miljoni eiro, savukārt “Rīgas taksometru parkam” par visu Pierīgas novada maršrutu kopumu kompensācijā samaksāts vairāk nekā viens miljons eiro, noskaidroja “Aizliegtais paņēmiens”.

Spriežot pēc VSIA “Autotransporta direkcija” iesniegtajām “Rīgas taksometru parka” atskaitēm par 2014.gadu, maršrutā Rīga – Olaine vidēji par braucienu maksāti 68 eirocenti.

Savukārt “Aizliegtā paņēmiena” eksperimentā, vienu dienu uzskaitot visus iekāpušos un izkāpušās pasažierus, vidējā biļetes cena šajā maršrutā svārstījās ap vienu eiro.

VSIA “Autotransporta direkcija” pārstāvji, lūgti novērtēt, vai iespējama šāda krāpšana, situāciju nekomentēja, bet paskaidroja, ka direkcijā tikai viens cilvēks salīdzina visu maršrutu reālo pasažieru plūsmu un pārvadātāju iesniegtos skaitļus, tādēļ tik skrupulozu monitoringu kā “Aizliegtā paņēmiena” eksperimenta uzraudzības iestādei nav iespējams atkārtot.

Valsts dotācijas, kurām jāsedz starpība starp pasažieru transporta izmaksām un reālajiem ieņēmumiem no pārdotajām biļetēm, šobrīd saņem vairāk nekā 90% no aptuveni septiņiem tūkstošiem valsts maršrutu.

Tikmēr “Aizliegtais paņēmiens” atklāja, ka, iespējams, kompānija atļauj sabiedriskā transporta šoferiem neizsniegt biļetes un daļu ieņēmumu paturēt sev ar noteikumu, ka oficiāli noteiktā alga viņam ir zemāka.

Vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā, lai noskaidrotu vidējās algas apmērus pieciem lielākajiem pasažieru pārvadātājiem valstī – “Nordekai”, “Liepājas autobusu parkam”, VTU “Valmiera”, firmai “CATA” un “Rīgas taksometru parkam” – raidījuma komanda gan nesaņēma datus par to, kāda ir vidējā alga konkrēti katrā kompānijā, taču, neatšifrējot to nosaukumus, norādītais vidējās algas apmērs četros uzņēmumos svārstās no 795  līdz 815 eiro, bet vienā tas ir vien 319 eiro.

Šī kompānija gan atšķiras arī ar krietni mazāku nostrādāto stundu skaitu mēnesī –   pirmajos uzņēmumos darba stundu skaits mēnesī; pārsniedz 170 stundas, pēdējā to ir mazāk kā 100.

Arī VID, komentējot šādus rādītājus, norādīja, ka pēdējā kompānija tiek turēta aizdomās par nodokļu nemaksāšanu.

Savukārt, mēģinot izpētīt maršruta Rīga – Olaine nelegālo pārvadātāju plūsmu, “Aizliegtais paņēmiens” novēroja, ka bez oficiālā pārvadātāja pasažierus pārvadā arī mazi, balti autobusi. Izbraucot maršrutu neilgi pirms regulārā sabiedriskās satiksmes transporta un piedāvājot par pakalpojumu zemāku cenu, baltie autobusi pārvadā daļu no oficiālā pārvadātāja potenciālajiem klientiem. Par šādu rīcību saniknoti ir oficiālo autobusu šoferi.

“Nu ko mēs varam izdarīt? Mēs braucam kā šoferi, un viss. Psihiski grūti strādāt, tāpēc ka viņi piebrauc, paņem pilnu salonu. Čekus viņi  neizdod, saliek visu naudu kabatā. Nekādus nodokļus viņi nemaksā,” skaidroja Olaines autobusa šoferis.

Pats balto autobusu saimnieks Oļegs Paņins noliedza apsūdzību par nelegālu darbošanos un, pretēji raidījuma novērotajam apgalvoja, ka viņa uzņēmums sniedz transporta pārvadājumus pēc izsaukuma un ka tam ir neregulārajam pārvadātājam nepieciešamā licence.

“Mēs braucam tad, kad ir iemesls, tas arī viss. Tā ir neregulāro kārtība. Mums nav saraksta, mums nav maršruta, bet mums ir darba telefoni, caur kuriem cilvēki veic pasūtījumus. Varu Jums parādīt, cik cilvēki šodien zvanīja!” taisnojās Paņins.

VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš paskaidroja, ka šādiem pārvadātajiem juridiskā dokumentācija patiešām ir sakārtota un pierādīt starpību, vai pasažieri tiek pārvadāti regulāri vai neregulāri, praktiski gandrīz nav iespējams.  

“Tie nosacījumi ir visai vienkārši. Ir zīme logā – līgumreiss. Ir attiecīgi informācija par grupas lielumu jeb skaitu, datumu, kad tiek šī grupa vesta un attiecīgi uz kurieni.  Un tās ir tās pamatlietas, pamatprasības, kas ir nepieciešamas, lai mēs varam identificēt, vai šis pārvadātājs tiešām ir neregulārais,” klāstīja Godiņš.

Arī raidījuma eksperimenta laikā pierādījās, ka nelegālajiem pārvadātājiem iespējams piesegt savu darbību ar dažāda veida, piemēram, taksometriem paredzētajām licencēm.

Cenšoties informēt un brīdināt potenciālos nelegālā sabiedriskā transporta pasažierus, “Aizliegtais paņēmiens” secināja, ka cilvēkus neinteresē tas, vai pārvadātājs maksā valstij nodokļus. Sabiedrības pārstāvji drīzāk uzskaitīja nelegālā transporta priekšrocības – izdevīgāku cenu, īsāku ceļā pavadīto laiku un iespēju izvairīties no sastrēgumiem.

“Kas to saka, ka nelegāli? Es nezinu, legāli, nelegāli. Viņš brauc? Brauc. Viņš mani aizved? Aizved. Man ir ērti? Ērti. Ko vēl vajag?” raidījuma komandai situāciju komentēja sastaptais balto autobusu pasažieris.

“Vienīgais, kas man nepatīk, ka viņi rīko sacensības, šim autobusam priekšā piebrauc. Steigšus savāc cilvēkus. Bet tā, ļoti ērti iedzīvotājiem, jo viņi brauc pa taisno, neiebraucot Jaunolainē,” papildināja cita pasažiere.