Latvijas karogi, sveces un cilvēki – Lāčplēša dienas svinības Aglonā sākas tāpat, kā citur Latvijā, ar svinīgiem vārdiem un piemiņas brīdi. Iedzīvotājiem bija iespēja vērot arī Valsts robežsardzes koledžas kinoloģijas centra paraugdemonstrējumus.
Taču pasākuma kulminācija ir nevis lāpu gājiens, bet lāpu skrējiens, kura ideja radās Aglonas kultūras centra darbiniekiem.
“Lāpu gājieni tas ir kaut kas ierasts un iegājies, un skrējiens ir kaut kas drusku aktīvāk varbūt, vairāk jauniešiem piemērots, un izskatās, ka mums patīk,” atzina Aglonas novada jaunatnes lietu speciāliste Džeina Valeine.
“Pagājušogad mēs vairāk izgājām uz jautājumiem, bet šogad vairāk tādas praktiskās nodarbes – jāsaliek lielā Latvijas puzle, būs pēc bildēm jāatmin dzejoļi, no svecēm jāsaliek Latvijas kontūrs, arī dažādi komandas darbi. Jaunieši ļoti iesaistās jaunsardzē, kas pats par sevi liecina par patriotismu, un arī, protams, pārējie iedzīvotāji, man šķiet, ļoti iesaistās patriotiskajos pasākumos,” stāstīja Aglonas kultūras centra vadītāja Gunta Gulbe-Kalvāne.
Skrējiens norisinās jau otro gadu, un tajā piedalās ap 60 dažāda vecuma iedzīvotāju, kas atzīst, ka šāda veida svētku svinēšana ir daudz saistošāka par oficiālajiem pasākumiem, un savā ziņā arī atbilstošāka – atdodot cieņu karavīriem, arī pašiem mazliet jāiejūtas viņu ādā – tumsā un aukstumā atrodot gaismu.
“Es domāju, ka tas ir tāds patriotisks pasākums, un skolotājam jābūt kopā ar skolēniem tādā pasākumā,” atzina Aglonas internātvidusskolas direktora vietnieks Guntars Ratinīks.
“Ir svarīgi, ka šeit ir jaunieši, un es domāju, ka viņi veidos Aglonas nākotni vēlāk,” viņš piebilda.
Lai arī kādas būtu svētku svinēšanas tradīcijas, galvenais, lai svētku nozīmi zina un izprot jaunatne, kas tālāk šo bijību pret valsti un tās varoņiem nodos arī saviem bērniem.
