Cūkas izkaus galvenokārt mazajās saimniecībās
Latgales reģionā sākta mājas cūku izkaušana saimniecībās, kuras nenodrošina biodrošību. Zemkopības ministrija par šiem Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumiem paziņoja aizvadītajā nedēļā. Kopumā slimības karantīnas zonā un buferzonā izkaus ne vairāk par 20 tūkstošiem mājas cūku secināja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare stāsta, ka lielākoties tās ir mazas piemājas saimniecības un precīzs skaits būs zināms pēc novietņu pārbaužu beigām:
"Dienests brauc uz katru novietni un vērtē biodrošības pasākumus, vai tie ir ievēroti vai nav, un pamatojoties uz viņu vērtējumu, tiek lemts par to, vai dzīvniekus var turpināt turēt vai izkauj. Mūsu cerība ir tā, ka visas reģionos esošās lielās fermas biodrošību varēs nodrošināt savās novietnēs, līdz ar to lieli mājas cūku apjomi nebūs reģionā jāizkauj."
Kopumā Latvijā pērn saražots vairāk kā 36 tūkstoši tonnu cūkgaļas. Cūkaudzētāji spēj saražot aptuveni pusi no tā, ko patērē iedzīvotāji. Tiesa gan, mājas cūku izkaušanas ietekmi uz reģiona ekonomisko situāciju ministrija iepriekš prognozēt atturas, norādīja tirgus un tiešā atbalsta departamenta eksperte Inga Orlova.
"Kopējā lauksaimniecības ražošanas struktūrā cūkkopībai ir 7% īpatsvars, kas nav lielākais, bet viens no galvenajiem. Cilvēkiem šajā reģionā cūkkopība ir viens no svarīgiem ienākumu avotiem, bet, kamēr notikumi turpinās, apmērus noprognozēt nav iespējams."
Ierēdņi: Viens no risinājumiem - pārstukturēties uz citu dzīvnieku audzēšanu
Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas telefons šajās dienās nerimst zvanīt. Vadītāja Dzintra Lejniece secina, ka izpratne par situācijas nopietnību un sekām nozarē cūku novietņu saimniekiem arvien vēl atšķiras. Liela daļa cūkaudzētāju par prevenciju attiecībā uz Āfrikas cūku mēri nekad nav domājušis, tādēļ patlaban cūku izkaušanu asociācija nevērtē kā pārlieku bargu slimības apkarošanas pasākumu.
"Tie nebūt nav skarbi pasākumi, jo Lietuva šo buferzonu ieviesa, jau tikko parādījās klasiskā mēra uzliesmojums, un tas arī viņus pasargāja no Āfrikas cūku mēra izplatības tādos apjomos, kā tas tagad ir pie mums. Skarbi, bet mums nāksies kādu laiku ar šo slimību tagad sadzīvot un, jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo labāk mums pašiem," pauž Lejniece.
Asociācija pagaidām spriež, ka mājas cūku izkaušana lielus zaudējumus kopumā nozarē neradīs, jo ārkārtas stāvokļa teritorijā nav daudz saimniecību, kas ražo cūkgaļu komerciāli. Viens no risinājumiem fermām, kur cūkas jāizkauj, ministrijas ieskatā ir pēc kompensāciju saņemšanas pārstrukturēties uz citu dzīvnieku audzēšanu. Tiesa gan, komercsaimniecībām tas būtu pēdējais solis, jo cūkkopībā daudz ieguldīts
"Ir dažādas saimniecības, kas ir šajā riska zonā, kur ir dažādas pakāpes ierobežojumi nozarei. Par laimi mums ir tikai dažas lielākas saimniecības šajā reģionā. Līdz šim asociācijas biedri, kas ir vidējie un lielie cūkaudzētāji, ir izteikuši vēlmi maksimāli vēl sakārtot biodrošību un turpināt strādāt cūkkopības nozarē. Tam ir daudz iemeslu - kredītsaistības, Eiropas fondi, tas nebūt nav vienkāršs lēmums. Šobrīd izkaujamo cūku skaitu vēl tāpēc nevar prognozēt, jo patlaban tā ir katra saimnieka izšķiršanās," saka Lejniece.
Cūkkope: PVD jau savlaicīgi vajadzēja rīkoties radikāli
Tieši tādas izšķiršanās jeb lēmuma priekšvakarā ir 600 cūku lielas saimniecības īpašniece Rudīte Lipšāne Krāslavas novadā. Cūkkope sarunas laikā ir īpaši emocionāla psiholoģiskā spiediena dēļ, jo tieši šajās dienās atklāts mēris arī viņas kaimiņpagasta saimniecībā ar 200 cūkām novietnē, kur bijusi arī biodrošība. Tādēļ arī Rudīte apsver iespēju likvidēt vēl veselus lopus pirms mēra ienākšanas saimniecībā. Daļa darbinieku jau no fermas esot atlaisti.
Saimniece vēl atzīst, ja lopus likvidēs, tad cūkkopībā vairs neatgriezīsies, bet nodarbosies ar blakusnozarēm. Viņasprāt, paši audzētāji daudzas lietas varējuši darīt labāk drošības ziņā, ieklausoties arī vairāk dienestu ieteikumos, turklāt arī no PVD puses vēl pirms slimības ienākšanas Latvijā vajadzējis pieņemt radikālākus mērus pret vieglprātīgajiem cūku audzētājiem.
Iespējams, situācija ietekmēs arī citas lauksaimniecības nozares
Arī lielās saimniecības Āfrikas cūku mēra klātbūtne valstī satrauc un biodrošību tajās pastiprina vēl vairāk, īpašu uzsvaru liekot uz cilvēkfaktoru, atzīst Ulbrokas 17 tūkstošu cūku audzētavas īpašnieks Aivars Kokts. Viņaprāt, cūku mēris vājinās attīstību nozarē tikai uz laiku, taču daudzās grūtības nozarē kavē jaunu saimniecību veidošanos.
Kokts vēl izteica bažas, ka ciest varētu arī citas lauksaimniecības nozares kā, piemēram, graudkopība mēra skartās valsts sliktās slavas dēļ, kas savukārt kādas citas valstis varētu atturēt no Latvijas izcelsmes lopbarības iepirkšanas savām cūkām. Līdzīgu iespējamību izteica arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe. Eksperte vēl norādīja, ka cūkgaļas iepirkuma cena jau samazinājusies slimības ārkārtas stāvokļa reģionā un, lai arī nozare neiznīks, trieciens būšot gana jūtams reģionā arī tad, ja izkaus mājas cūkas tikai nelielākās saimniecībās.
Par likvidētajām mājas cūkām piešķir kompensācijas gan saimniekiem, kuru fermās konstatēts mēris, gan arī tiem cūkaudzētājiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ nevar nodrošināt biodrošību slimības riska teritorijā. Daļa cūkkopju norādījuši, ka kompensācijas ir pārāk mazas, turpretī asociācija uzsvēra, ka Latvijā ir augstākās kompensācijas no visām Āfrikas cūku mēra skartajām valstīm.
