Šis nav stāsts par krievvalodīgajiem valdībā (..) Mēs redzam SC politiķu reakciju (..) [SC] nespēj novērtēt starptautisko tiesību pārkāpumu [Ukrainā],” teica Āboltiņa.
Viņa atzina, ka pēc 10. Saeimas vēlēšanām paudusi atbalstu SC esamībai valdībā, taču jau pēc 11. Saeimas vēlēšanās – nē. Pašreiz tieši attieksmes dēļ pret notikumiem Ukrainā SC nav vietas valdībā.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Krievijas retorika, ieejot Ukrainas teritorijā, ir līdzīga tai, kāda bija 1940.gadā, kad PSRS karavīri iesoļoja Latvijā. Proti, tiek sameklēts iegansts un tad seko iebrukums.
Tāpat neesot īstais laiks pensionāru piketam. Āboltiņa pauda, ka saprot pensionārus, taču šis ir ļoti saspringts laiks. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tālu nav arī 16.marts.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības ārlietu ministri ārkārtas sēdē tiksies pirmdien plkst. 14 pēc Latvijas laika, un, pēc neoficiālas informācijas, tās būs smagas un grūtas srunas, tā kā Eiropas Savienība patlaban ir ļoti sašķelta savās pozīcijās par to, cik bargi vajadzētu vērsties pret Krieviju un cik liela palīdzība būtu jāsniedz Ukrainai.
Kā iepriekš vēstīts, kopš Krievijas parlamentā dotās atļaujas izvietot Ukrainā Krievijas karaspēku Ukrainas armija atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā. Prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs licis pastiprināti apsargāt lidostas, atomelektrostacijas un citus militāra uzbrukuma gadījumā stratēģiski svarīgus mērķus.
Ukrainas Nacionālā drošības padome svētdien izsludinājusi valstī vispārēju mobilizāciju un slēgusi gaisa telpu militārajām lidmašīnām.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
