Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju tuvāko četru gadu laikā būs spiesti celt savu profesionālo kvalifikāciju un pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām, secinājusi Ekonomikas ministrija. Valsts līdz šim nemaksāja par pieaugušo nodarbināto apmācību kursiem. Par tiem rūpējušies paši iedzīvotāji un pašvaldības. Jau esam vēstījuši, ka gan Izglītības ministrija, gan augstskolas atzinušas – Latvijā šis lauciņš nav pietiekami pārraudzīts un attīstīts. Tagad šo problēmu plānots risināt, apgūstot 27 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu šomēnes piešķīrusi Eiropas Savienība. Augstskolas uz problēmas risināšanu aizvien raugās bezcerīgi, atklāj Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mūžizglītības centra vadītāja Ilvita Švāne:
"Tas ir labi, ka viņiem ir 27 miljoni. Tas mūs priecē. Tas nozīmē, ka kaut kas beidzot notiks, es tā saprotu, bet, godīgi sakot, es teikšu, maz ko mēs zinām. Runājuši atsevišķi ar augstskolām, nē, to viņi gan nav darījuši."
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure atklāj, ka par projektu liela interese ir pašvaldībām, sevišķi lielajām pilsētām. Līdz šim par tālāku apmācību nodarbinātie maksājuši no savas kabatas, atsevišķos gadījumos daļu finansējuma piešķīrušas vietvaras. Taču arī Dundure uzskata, ka finansējumam jāseko ne vien zemāka līmeņa kursos, bet arī augstskolu piedāvājumam:
"Tā mūsu vēlme bija, ka šīm iespējām jābūt ne tikai ar zemu izglītību, bet šīm iespējām jābūt jebkuram, kurš pilnveido mūžizglītību, kurš vēlas, kuram varbūt šobrīd ir labas darba tirgus iespējas, bet situācija mainās, piedāvājums mainās, un, ja pēkšņi paliek bez darba, lai varētu izmantot šo piedāvājumu, tātad visām iedzīvotāju grupām."
Par projektu atbildīgajā Valsts izglītības attīstības aģentūrā gan skaidro, ka 27 miljoni primāri nokļūs Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs, kas palīdzēs apmācāmos uzrunāt; otrkārt - profesionālajās jeb arodskolās, ne augstākajā izglītībā. Tādējādi primāri atbalstu saņems tieši zemāka līmeņa darbinieki.
"Riska sociālajai grupai, par kuru mēs runājam, - kurai ir jānokļūst no tā sarga kādā lielveikalā vai no kasieres lielveikalā, ja šim cilvēkam ir motivācija un ja tiek sniegts šis atbalsts -, tad tā varētu nebūt augstākās izglītības iestāde, kas viņam ir vajadzīga, bet tieši kāds cits arods, kāda cita profesija," stāsta aģentūras direktore Dita Traidās.
Turklāt primāri nauda sekos tiem cilvēkiem, kas būs sasnieguši vismaz 45 gadu vecumu. Kritiski uz jauno programmu raugās SEB bankas sociālekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Iepazīstoties ar plānoto, Gašpuitim rodoties iespaids, ka naudas apsaimniekošana pašplūsmā nedos ilgtermiņa atdevi ekonomikai un sabiedrībai kopumā:
"Šobrīd mēs redzam, ka tiek vienkārši mēģināts risināt īstermiņa problēmas, bet, kā jau es teicu, risinājums ir meklējams daudz dziļāk un to vienkārši tā neatrisinās."
Eksperts piebilst, ka nevaram sagaidīt, ka pirmspensijas vecuma apsargs iegūs programmētāja kvalifikāciju, taču, strādājot ar gados jaunāku, motivētu auditoriju, varētu sasniegt šādus ilgtermiņa mērķus. Vēl jāpiebilst, ka pirmās apmācības jeb kursi būs pieejami, sākot ar nākamā gada pavasari.
