16.marts pie Brīvības pieminekļa šogad pavadīts saspringtā gaisotnē - apklusināt leģionāru pretinieku skaļruņus ar spēku mēģināja pat Nacionālās apvienības Saeimas deputāti. Tomēr policijas priekšnieks Ints Ķuzis intervijā Latvijas Radio uzsvēra: policijai neesot bijis pamata iejaukties leģionāru gājienam blakus notiekošās sapulces norisē: ”Jebkuram pasākuma dalībniekam nav tiesības mums pieprasīt kaut kādu rīcību. Katram pasākumam ir savs pieteicējs. Ja runājam par gājienu – tā bija Daugavas vanagu Limbažu filiāle. Viņi pie mums negriezās par to, ka būtu kaut kādā veidā jāpārtrauc vai jāaizrāda šiem otrās puses norises pasākumiem.”
„Daugavas Vanagu Latvijā” Limbažu nodaļas vadītājs Gunārs Grīnbergs gan kategoriski noraida policijas priekšnieka teikto: „Tie ir klāji meli no Ķuža puses. (..) Par izsniegtu atļauju un viņu iespējamām provokācijām, kas ir saistīts ar šo apskaņošanas aparatūru, nekas nebija minēts. Tas tika vispār noklusēts. Un policijai tika dots rīkojums apsargāt ģeneratoru un apskaņošanas aparatūru, lai varētu ņirgāties par leģionāriem.”
Pats Grīnbergs slimības dēļ ne saskaņošanas sapulcēs, ne gājienā nav piedalījies. Viņu pārstāvējis nodaļas biedrs, Rīgas domes deputāts no „Demokrātiskajiem patriotiem” Jānis Atis Krūmiņš: „Plānošana notika. Un ka sapulce būs un it kā būs kaut kāda atskaņošanas tehnika. Bet ka viņa (aparatūra) būs vērsta nevis uz sapulci, bet vērsta tieši uz otru pasākumu (..) par to gan nebija vienošanās.”
Krūmiņš gan galvenos pārmetumus velta nevis policijai, bet gan Rīgas domes vadībai, kas, viņaprāt, apzināti veicinājusi abu pušu konfrontāciju. Taču tam nepiekrīt Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs no „Gods kalpot Rīgai”: „Atbilstoši Satversmei un Daugavas vanagu lietā esošajam tiesas spriedumam nav nekāda atļauja vai saskaņojuma. Iepriekš pieteikti pasākumi vienkārši notiek, un to atļauj likums. (..).”
Radzevičs norāda, ka dome nevar vērtēt pasākumu saturu, jo tad tā nodarbotos ar cenzūru. Tikmēr „Apvienības pret nacismu” pārstāvis Josifs Korens neslēpj, ka skaļruņi pret gājienu vērsti apzināti, jo viņa sapulces dalībniekiem vēsture jāskaidro nebija.
Nacionālā apvienība tagad sola vērtēt, vai prasīt Reformu partijas iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisiju. Savukārt Korenu šokējusi deputātu rīcība, noraujot koncentrācijas nometņu upuru fotogrāfijas, kas citviet Eiropā būtu neiedomājama amatpersonas uzvedība.
