Grozījumus šoruden sagatavoja Nacionālās apvienības deputāti, kas to nepieciešamību pamato ar Krievijas agresiju Ukrainā un kaimiņvalsts ģeopolitisko kursu.
”Tādēļ, ka Krievija šogad ir uzsākusi faktiski jaunu ārpolitiku. Tā oficiālā līmenī ir izvirzījusi ”Russkij mir” jeb ”Krievu pasaules” koncepciju un uz tās bāzes ir sākusi iekarot Eiropas valstis ar mērķi aizstāvēt ”Krievu pasaulei” piederīgos,” tā grozījumu pārņemšanas nepieciešamību pamatoja Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore.
”Par” strīdīgo Imigrācijas likuma grozījumu pārņemšanu nobalsoja 50 deputāti, bet ”pret” – 30 deputāti no „Saskaņas” un partijas „No sirds Latvijai”.
„Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs savu balsojumu aizbildina ar rūpēm par Latvijas ekonomiku.
Mēs negribam mainīt situāciju. Ekonomikai ir vajadzīgi tie miljoni,” sacīja Urbanovičs.
Tikmēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (”Vienotība”) norādīja, ka, gatavojot Imigrācijas likuma grozījumus, atbildīgā komisija izvērtēs ne tikai termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu nekustamo īpašumu pircējiem, bet arī sistēmu kopumā.
”Mēs gaidām no Iekšlietu ministrijas konkrētus priekšlikumus par to, kādā veidā valdība var uzņemties risināt šos jautājumus. Konkrēti – ne tikai vienai valstij, ne tikai konkrēti par nekustamo īpašumu. Iespējams, ja situācija saasinās, ir jāaizliedz jebkādas un jebkurām valstīm. Iespējams, tas ir saistīts ar ķīniešiem, kas cenšas koncentrēties vienā vietā, bet viņiem ir jāaizliedz,” klāstīja Latkovskis.
Viņš pauda, ka ir jāvērtē visi iespējamie šo atļauju saņemšanas veidi – arī par ieguldījumiem banku kapitālā un uzņēmumu veidošanā, tāpēc ”šīs tiesības ir jānodod valdībai, jo tā var reaģēt ātrāk un konkrētāk”.
Tāpat esot pienācis laiks izvērtēt, uz cik ilgu laiku termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem tās tiks pagarinātas, uzskata Latkovskis.
Otra lieta, ka ir skaidri jāsaprot, jo laiks ir pagājis, kas notiek pēc pieciem gadiem. Tas nav īsti skatīts, un tur arī jāierobežo termiņš, ka, iespējams, vēl uz pieciem gadiem tie paši var pretendēt. Bet ne vairāk, manā skatījumā. Jo bezgalīgi, kā pašlaik likums paredz, tas nebūtu iespējams. Ja viņi grib šeit īpašumu turēt, lai tur bez uzturēšanās atļaujām,” pauda Latkovskis.
Nu jau vairākus mēnešus spēkā stājusies Imigrācijas likuma norma, saskaņā ar kuru investīciju slieksnis nekustamo īpašumu iegādei ir paaugstināts līdz 250 tūkstošiem eiro. Vairāki nekustamā īpašuma tirgus eksperti apgalvo, ka jaunā investīciju sliekšņa dēļ ir ”apstājies pilnīgi viss”.
Nacionālā apvienība vairākkārt nesekmīgi mēģināja apturēt termiņuzturēšanas atļauju programmu, noteikt kvotas vai aizliegt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, kas investē nekustamā īpašumā.
Termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana investoriem bija toreizējā Latvijas Pirmās partijas līdera Ainara Šlesera ideja, likums pieņemts 2009.gadā, bet kopš tā laika ir mainīts - šogad septembrī stājās spēkā grozījumi, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju. Sākotnēji likums noteica, ka termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem var iegūt, iegādājoties vienu vai vairākus īpašumus vismaz 142 300 eiro vērtībā vai 71 150 eiro vērtībā ārpus Rīgas reģiona un republikas pilsētām.
