Ušakovs norāda, ka no pagājušā gada decembra satiksmei ir slēgta viena no krastmalas transporta joslām. Janvārī bija paredzēts pabeigt privātuzņēmuma īstenoto ūdensvada izbūvi jaunajai viesnīcai, taču šo darbu laikā atrasti vēsturiski mūra fragmenti.
Rīgas mērs norāda, ka pēdējo nedēļu laikā vietā, kur atrasti mūra fragmenti, strādāja galvenokārt arheologi. "Patlaban speciālisti meklē risinājumu, kas ļautu gan ierīkot kanalizāciju, gan saglabāt bastiona daļas. Tāpēc satiksmes ierobežojumi paliks vismaz līdz martam," norāda Rīgas mērs.
Rokot tranšeju kanalizācijas tīklu izbūvei Rīgā, 11.novembra krastmalā, posmā starp Minsterejas un Mārstaļu ielu pērnā gada beigās atklāti vēsturiski nozīmīgi mūru fragmenti. Objekts atrodas valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss" un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā.
Atklātie sienu fragmenti mūrēti no dolomīta kvadriem un ķieģeļiem, tie varētu būt saistāmi ar pilsētas vēsturiskajos plānos redzamo Mārstaļu bastionu, vēsta LETA.
Atklājums ir Rīgas pilsētas nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilstoši tā laika fortifikācijas sistēmu prasībām iesākās jau 15. gadsimtā, kad tika izveidoti pirmie zemes nocietinājumi ārpus toreizējā pilsētas aizsargmūra, iepriekš skaidroja arhitekts, "Palast Architekts" būvprojekta vadītājs Juris Bērziņš. Zemes vaļņi ap pilsētu veidoja pusloku, tie tika sistemātiski pilnveidoti un uzlaboti. 17. gadsimtā pilsētas nocietinājumi tika izbūvēti arī Daugavas pusē. Mārstaļu jeb Šēra bastions bija viens no lielākajiem šajā pilsētas pusē. 19. gadsimta otrajā pusē zemes vaļņi, bastioni un ravelīni ap Vecrīgu tika nojaukti.
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka arī šajā teritorijā viduslaiku Rīgai svarīgā aizsargnocietinājuma paliekas ir tikušas likvidētas 19. gadsimta beigās, norāda Bērziņš. Apstāklis, ka konstrukciju paliekas ir saglabājušās, bija vairāku sakritību rezultāts. Pirmkārt, jau 19. gadsimta beigās šajā posmā bija izveidojies ielu tīkls, kas bija veidojies vienkārši uz veco mūru pamatiem. Otrkārt, ļoti iespējams, tieši šā iemesla dēļ neviens no pilsētas maģistrālajiem inženiertīkliem pa šo ielas posmu agrāk netika izbūvēts, jo atklātie sienu fragmenti ir 2 – 4 metrus plati, mūrēti no dolomīta kvadriem un ķieģeļiem, kuru šķērsošana būtu saistīta ar nopietniem to demontāžas darbiem.
Atklātie mūru fragmenti ir dažādu dimensiju dolomīta kvadru un ķieģeļu mūri, kuri atsevišķās vietās veidoti kā blīvas sienas, bet atsevišķās vietās - kā dobja arkveida konstrukcija, pauda arhitekts. Ir veikti padziļināti atklāto mūru fragmentu izpētes darbi, tai skaitā tiek izstrādāta 3D rekonstrukcija, lai iegūtu precīzu uzmērīto mūru fragmentu telpisku vizualizāciju.
Neskatoties uz izpētes darbiem, būvprojekta pasūtītājs, būvprojekta autori sadarbībā ar arheologiem un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistiem ir vienojušies par pasākumiem, kas ļautu, saudzējot un neiznīcinot vērtīgo mantojumu, tuvākajā laikā pabeigt kanalizācijas cauruļvada izbūvi un līdz 2016. gada martam atjaunot satiksmi šajā nozīmīgajā pilsētas ielu posmā.
