Parasti februāra pirmajā pusē ledus klāj visu Rīgas līci, aizsalis ir tikpat kā viss Somu līcis un arī Bontijas līča lielākā daļa ir pārklājusies ar ledu. Tur, kur līčos nav vienlaidus ledus, ir vismaz dreifējoši ledus gabali. No ledus brīva parasti ap šo laiku ir tikai jūras centrālā daļa, kur ūdens temperatūra ir +1..+3 grādu robežās.
Kartes: Aizsalušo Baltijas jūras platības normālās ziemās (klimatiskā norma), šogad un pērn februāra pirmajā pusē (Somijas Meteoroloģijas institūts)
Šoziem situācija ir pavisam atšķirīga - Rīgas līcī noturīgas ledus kārtas nav, vietām piekrastē ir dreifējošs ledus. Pērnavas līci klāj 10-17 centimetrus bieza ledus kārtiņa, bet Somu līcī aizsalusi pārsvarā tikai Krievijas, nedaudz arī Somijas piekraste, kur ledus ir 5-30 centimetru biezumā. Botnijas līča ziemeļu daļā ledus ir vairāk, tomēr vienlaidus, nekustīgs ledus ir tikai dažus desmitus platā piekrastes joslā, tālāk no krasta ir dreifējošs ledus.
Arī ūdens temperatūra no ledus brīvajā Baltijas jūras daļā caurmērā ir par 1-2 grādiem augstāka par klimatisko normu, sasniedzot +1..+4 grādus.
Prognozes liecina, ka svētdien un nākamās nedēļas sākumā Baltijas reģionu īslaicīgi pārņems mērens sals, tomēr būtiski ledus apjomu Baltijas jūrā tas nepalielinās. Rīgas līcis un Baltijas jūras Latvijas piekraste šoziem, visticamāk, paliks neaizsaluši.
Arī iepriekšējā ziema Baltijas reģionā bija maiga, tomēr ledus pārklāja plašākus jūras reģionus un blīvi dreifējošs ledus izveidojās arī Rīgas līcī. Iepriekš tik maz ledus Baltijas jūrā bija 2007./2008. gada ziemā, tomēr, kā liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta mērījumi, pēdējo vairāk nekā 20 gadu laikā ledus apjomam Baltijas jūrā ir tendence pieaugt.
Attēls: Ledus maksimālā platība Baltijas jūrā no 1957. līdz 2012. gadam (Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūts)
