Kehri atklātā konkursā marta vidū izraudzījās Kultūras ministrijas veidota komisija. Kehre paudusi vēlmi attīstīt cirku kā laikmetīgu kultūras platformu bez dzīvnieku iesaistes un veidot Rīgā cirka izglītības programmu un rezidenču centru, lai cirkā attīstītu ne tikai izklaides, bet arī izglītības funkciju.
Intervijā Latvijas Radio viņa pastāstīja, ka līdz vasarai plāno izveidot komandu un stratēģiju, bet līdz Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanai uzvedumus rādīt uz citām Rīgas un Latvijas skatuvēm.
„Man šķiet svarīgi, ka mēs veidojam ētisku cirku un ka mēs ieraugām tās cirka iespējas – to, kas var nākt vietā. Ja visu laiku diskutējam tikai par to, vai cirkā izmantot vai neizmantot dzīvniekus, mēs nerunājam par to, ko patiesībā gribam un sagaidām no cirka. Tajā brīdī, kad es redzu, ka no cirka mēs sagaidām ne tikai šovu un izklaidi, bet arī mākslu, kultūru, vērtības, es varu jautāt – un kas ir šie mākslinieki, kas mums to var nodrošināt? Un tie ir cilvēki, kuriem ir ko teikt, kuriem ir vēstījums sabiedrībai. Viņiem ir izvēle – būt cirkā vai nebūt. Tā ir viņu pašizpausme. Tāpēc man šķiet, ka iespējas, ko nes laikmetīgais, jaunais cirks, ir kultūras ziņā ļoti, ļoti plašas. Plašākas nekā cirkā ar dzīvniekiem,” skaidro Kehre.
