Kristapa Zariņa erotiski metafiziskie uzzīmētie sapņi
Erotiski pavasarīga atmosfēra valda galerijā Māksla XO. Tur daiļās dārznieces plikiem dupšiem stāda, ravē un kopj daiļdārzu, kāpjot pat kokos un vilinot ar savu dabiskumu. Gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Kristaps Zariņš turpina izkopt dārza tēmu. Šoreiz ar personālizstādi „Privāti” svinot savu apaļi kantaino jubileju – 55. Iesaku gleznām piebāzt degunu un pavērot, kādā tehnikā tās radītas – atklāsies neticamais! Krāsaino zīmuļu štrihi apvienojumā ar maigiem eļļas pieskārieniem, kas kopumā rada glezniecisku iespaidu. Atliek vien iztēloties, cik stundu, dienu, mēnešu ilgs, regulārs darbs ieguldīts, uzzīmējot šo, kā mākslinieks saka: „Metafiziski erotisko sapni”.
Dobrovenskis par Musorgski
Roalda Dobrovenska biogrāfiskais romāns par krievu mūzikas klasiķi Modestu Musorgski – „Reiz dzīvoja bruņinieks nabags...” - beidzot piedzīvojis atvēršanas svētkus. Lai arī grāmatnīcu plauktos tas nonācis jau gada nogalē, bet tulkojums latviski no krievu valodas veikts neilgi pēc grāmatas izdošanas oriģinālvalodā 1986. gadā tā laika Padomju Latvijā, romāna izdošana latviski kavējās trīsdesmit gadus. Grāmatas atklāšanas rītā viesojoties pie rakstnieka un dzejnieka Ikšķilē, pārņēma absolūts prieks par radošo inteliģenci, garīgumu un dzīves vērtību mērogu, ko izjutām intervijas laikā.
Tā kā tikšanās notika dažas dienas pēc terorakta Pēterburgā, rakstnieks atzina, ka ne par ko citu nespējot domāt, „jo agrākajā Siena laukumā Dostojevskis gaidījis nāvessodu un tikai pēdējā brīdī saņēmis ziņu, ka tā vietā tiks izsūtīts katorgā. Tur staigājis viņa grāmatas varonis Musorgskis, pēterburdzietis. Arī citas grāmatas varonis, students Jānis Pliekšāns. Un šāda nežēlība un akls ļaunums ir pretrunā ar mūzikas dabu. Pretrunā ar Dievu. Lai kādā vārdā viņu sauktu." Īpašais jūtīgums pret pasauli raksturīgs arī „nabaga bruņiniekam”, dižajam krievu un pasaules mūzikas ģēnijam Musorgskim.
Apgāds „Lasītava” sola, ka biogrāfiskais romāns maijā būs pieejams arī grāmatas e-lasāmformātā.
Vai aktieri skatītājiem melo?
Ko nozīmē tēlot? Vai aktieri melo? Kādēļ vienam aktieriem ticam, bet otram ne? Ļoti aizraujošu un vērtīgu aktiermākslas spēles virtuvi, ar mēģinājumu līdz sirds dziļumiem izpreparēt aktiera profesijas būtību un sūtību, iestudējuši režisors Pēteris Krilovs un aktieris Kaspars Zvīgulis Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē. Monoizrādē izmantots pirms 250 gadiem filozofa un mākslas teorētiķa Denī Didro sacerētais “Paradokss par aktieri”, papildinot to ar mūsdienīgiem piemēriem no reālās mūsdienu teātru dzīves, sadzīves un pat anekdotiskiem atgadījumiem, meklējot atbildes par patiesību un meliem, aktiera īpašo jūtīgumu un talantu uz skatuves ticami izspēlēt visdažādākās lomas. Izrāde ne tikai kā lieliska aktiera Kaspara Zvīguļa atgriešanās uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves pēc ilgākas prombūtnes, bet arī kā ļoti noderīga teātra mākslas un aktiermeistarības izpratnes paplašināšanas iespēja un viela pārdomām.
Frančeska Kirke pārskata mākslas vēsturi
Galerijā „Bastejs” vēl tikai nedēļu (līdz 18.aprīlim) apskatāms gleznotājas Frančeskas Kirkes ceļojums mākslas vēsturē. Personālizstādē „Revise”, citējot sev iemīļoto mākslinieku šedevrus un pārradot tos laikmetīgi trāpīgos mūsdienu cilvēka raibajos, ar popkultūras un patērētājsabiedrības elementiem pārpilnajos, pasaules sašķeltajos fragmentos. Mākslas vēstures pārskatīšana un aicinājums atskatīties vēlreiz. Īpaša noskaņa, detaļu, formu un kārtības sajaukums, elegance un citātu izvēles smalkums.
Turpat galerijas dziļumā iespējams pabrīnīties par mākslinieka Artura Akopjana spēju izkopt it kā neviļus bērnišķīgi glezniecisku rokrakstu, radot tādas kompozīcijas, kur robeža starp pieaugušā skatu uz pasauli un bērna spēju brīvi spēlēties ar tēliem, krāsām un līnijām izšķīdusi krāsu un tēlu brīvībā.
Jestra cīņa ar konfektēm un pašiem ar sevi
Krāsaini muzikāli priecīgs notikums baudāms Leļļu teātrī. No visdažādākajiem otrreiz izmantotajiem priekšmetiem, kas atrasti draugu un paziņu šķūnīšos, pārkrāsoti un negaidīti sakombinēti, režisora Edgara Kaufelda un mākslinieces Rūtas Briedes pēc Sergeja Timofejeva pasakas iestudētajā izrādē "Bruņinieks, kuram sāpēja zobi". Tā kā katra ģimene, kurā aug bērni, sastopas ar divām ļoti būtiskām dzīves sastāvdaļām - bērnu lielo kāri pēc saldumiem un zobugraužu biedu, kā arī nepieciešamību pieradināt un iemācīt regulāri tīrīt zobus, izrāde jautri un nebēdnīgi parāda veidu, kā cilvēkam sevi nedaudz ierobežot, pārvarēt dažādus trūkumus un uzvarēt nevis kādu ārējo naidnieku, tādu kā konfekšu armija, bet pašam sevi. Pozitīva izrāde mazajiem par spēju pārvarēt kaut ko sevī. Uzmanību - īpašais konču detektors aktiera rokās tiks pavērsts arī uz skatītāju somiņu un kabatu pusi, lai jautrāk un drusku bailīgāk! Muzikālo pasauli ar dažādiem trokšņiem un dziesmām izrādei radījuši grupas „Iļģi” mūziķi - Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels.
Asprātīgie Kivirehka stāsti bērniem
Ja vēlaties izsmieties pats un sasmīdināt mazos klausītājus, igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka jaunākais stāstu krājums „Karnevāls un kartupeļu salāti”, ko tulkojis Guntars Godiņš, būs labākā lasāmviela. Asprātīga un sirsnīga. Atzīšos, ka nekad līdz asarām neesmu tā smējusies - lasot „Kā zupas kauss uz bērnudārzu gāja” tik negaidīti apgriež kājām gaisā tādu ikdienas rituālu, kā atmosfēru bērnudārzā un bērnu skatu uz līdz paņemto mantiņu nepieciešamību, pateicoties rakstnieka fantāzijai un spējai palūkoties uz ierastām lietām no cita rakursa, mēģinot atdzīvināt ikdienā lietotos priekšmetus un iejusties viņu ādā. Padomāsim arī mēs, kā jūtas vientuļais zupas kauss mājās? Vai putekļsūcējs pagultē? Vai čupā karotes ar dakšiņām skapīša atvilktnē, kuras nekad neviens neved ārā pastaigāties.
