Latvijas Televīzijas raidījumā „100g kultūras. Diskusija”, diskutējot par EKG ieguvumiem, Rīgas vicemērs Andris Ameriks apliecināja, ka Rīgas pašvaldība turpinās attīstīt radošos kvartālus, gan izmantojot kultūras centrus, gan arī ar īpašu programmu.
Rīgā ir 58 apkaimes, bet radošie centri varētu būt ap 10-11. Šogad radošajiem projektiem apkaimēs piešķirti ap 180 tūkstošiem eiro, un to paredzēts turpināt arī nākotnē, izveidojot atsevišķu programmu, kurā varēs pieteikties konkursa kārtībā.
Vēloties attīstīt dejošanas un dziedāšanas tradīcijas, nākamgad iecerēts arī liels deju festivāls 4.maijā Ķīpsalā, kā arī divi dziesmu svētki – skolēnu un Ziemeļvalstu. Savukārt 2017.gadā Rīga vēlas uzņemt Eiropas koru olimpiādi, pavēstīja vicemērs.
Pēc Amerika teiktā noprotams, ka arī nodibinājums „Rīga 2014” varētu turpināt darbu. Pašlaik tas izveidots līdz 2015.gada 1.septembrim, taču „tas nav akmenī cirsts, un var precizēt nodibinājuma nosaukumu un funkcijas”, lai tas varētu turpināt darboties, jo nodibinājumam ir iespēja piesaistīt privātos līdzekļus.
Savukārt pēc kultūras ministres Daces Melbārdes (Nacionālā apvienība) domām Rīga arī turpmāk varētu būt pilsēta, kurā katru vai katru otro gadu notiek starptautisks koru festivāls un konkurss. „Ir pateicīga vieta, lai Rīga varētu sevi pozicionēt kā kordziedāšanas centru,” viņa pauda.
Tāpat varētu turpināt EKG iesākto koncertu ciklu „Born in Riga” jeb „Dzimuši Rīgā” – projekts akcentē Rīgu kā šobrīd izcilās pasaules mūzikas zvaigznes vienojošo vietu, vietu, kurā šie izcilie mākslinieki ir sākuši savas muzikālās gaitas.
Stūra mājai – pastāvīgs budžeta finansējums
Pateicoties milzīgajai sabiedrības interesei, pastāvīgs valsts budžeta finansējums paredzēts arī Stūra mājai, raidījumā norādīja Melbārde.
Pagrabstāva un pirmā stāva darbībai un uzturēšanai gadā vajadzīgi ap 200 tūkstoši eiro, no tiem vairāk nekā 100 tūkstošus eiro ir iespējams nopelnīt, tādēļ trūkstošais finansējums ir iestrādāts valsts budžetā. Pašlaik notiek ēkas sagatavošana ziemas apstākļiem.
Savukārt, lai savestu kārtībā pārējo ēkas daļu, vajadzīgi vairāk nekā 10 miljoni eiro. Melbārde pauda cerību, ka „Valsts nekustamie īpašumi” izvērtēs, kā pārējo mājas daļu uzturēt.
„Kultūras ministrija no savas puses ir pateikusi, ka kultūrvēsturisko daļu mēs apņemamies turpmāk rūpēties,” sacīja kultūras ministre.
EKG maina tūristu struktūru
Runājot par ieguvumiem no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas, Ameriks atzina, ka Rīga kļuvusi starptautiski atpazīstamāka un mainījusies arī tūristu struktūra.
Šis būs pirmais gads, kad sagaidīsim divus miljonus tūristu, mainījās tūristu struktūra – ja agrāk daudz bija no NVS valstīm, tad šogad tie bija skandināvi, Eiropas Savienības valstu tūristi, kas apmeklēja kultūras pasākumus. Tas [EKG] deva šo Rīgas zīmola ieiešanu Eiropas apritē. Tas ir pirmais būtiskais aspekts,” norādīja Ameriks.
Savukārt Melbārde par lielākajiem ieguvumiem uzskata sabiedrības apziņu, ka tieši viņi ir aktīvi kultūrtelpas veidotāji. Tāpat būtisks ieguvums ir apkaimju identitātes apzināšanās un izveidošanās, kas arī turpmāk jāturpina pilnveidot, lai stiprinātu iedzīvotāju piederības sajūtu pilsētai. Visbeidzot, nozīmīga bijusi arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas atklāšana.
Nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle arī par būtisku ieguvumu minēja to, ka Rīga un rīdzinieki ieguva pašapziņu. Savukārt starptautiskās atpazīstamības dēļ ir vieglāk sadarboties ar ārvalstu partneriem, jo vairs nav jāstāsta, kur ir Rīga.
Viņa atzina, ka radošā kapacitāte Latvijā ir, un viss ir atkarīgs no finansējuma turpmāk. „Mēs esam iedevuši jaunu atspēriena punktu un tas viss turpināsies ļoti aktīvi,” piebilda Čivle.
Eiropas kultūras galvaspilsētas gada simboliskais pabeigšanas brīdis, pēc Čivles teiktā, būs EKG statusa nodošana nākamajai pilsētai janvāra vidū.
Eiropas kultūras galvaspilsētas budžets bija 23 miljoni eiro, pasākumos piedalījās 12 tūkstoši dalībnieku, 90 valsts, pilsētas un NVO un institūcijas, 1900 mākslinieku un radošo grupu pārstāvju. Kultūras galvaspilsētas pasākumus apmeklēja 15,5 miljoni cilvēku, kā arī 6,2 miljoni ir televīzijas skatījumi.
Raidījumu "100g kultūras. Diskusija" iespējams noskatīties šeit!
