Par valdības piešķirto naudu plānots līdz gada beigām ierīkot pagaidu apkuri Stūra mājas pirmajā stāvā un drēgnajos pagrabos. Paredzams, ka janvārī apmeklētāji atkal varēs iet Okupācijas muzeja veidotajās ekskursijās uz čekas pagrabiem, uz kuriem biļetes šogad bija izpārdotas jau vairākus mēnešus uz priekšu. Kā stāsta muzeja pārstāve Līga Strazda, izstādi „Stūra māja. Lieta nr. 1914/2014” plānots papildināt arī ar jaunām apskates vietām, piemēram, mazo pastaigu laukumu, par ko muzeja darbinieki uzzināja tikai šovasar:
„Mēs plānojam atkal atsākt izstādes darbību 2015.gada janvārī. Vai tas būs janvāra sākums vai vidus, rādīs situācija ar apkuri un ekspozīcijas iekārtošanu.”
Strazda atzīst, ka
sāpīgs jautājums ir, vai izdosies noturēt šovasar apmācītos Stūra mājas gidus, jo par nākotni ilgstoši nebija skaidrības. Par pastāvīgu finansējumu ekspozīcijai un gidu algošanai valdība vēl tikai lems, skatot nākamā gada budžetu. Tam no valsts vajadzētu nepilnus 100 tūkstošus eiro; apmēram tikpat plānots nopelnīt ar biļetēm. Pašreizējo ekspozīciju Stūra mājā Okupācijas muzejs gatavs uzturēt vēl divus gadus.
„Tas varētu būt pietiekams laiks, lai Okupācijas muzejs, Latvijas sabiedrība un valdība nolemtu, ko pastāvīgi darīt ar šo māju. Jo mēs vieni paši nevaram šo māju apsaimniekot, tur ir vajadzīga plašāka sabiedrības iesaiste,” saka Strazda.
Tikmēr galvenais lēmējs par Stūra mājas tālāku nākotni pašlaik, šķiet, nav gatavs būt neviens. Arī ne Kultūras ministrija, kam valdība uzdeva rast risinājumu pirmajiem stāviem, valdības sēdē atzina ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība):
„Ja runājam par pārējo ēkas daļu, es no Kultūras ministrijas puses gribētu uzsvērt, ka tas paliek atklāts jautājums, kura risināšana ir ēkas īpašnieka - „Valsts nekustamo īpašumu” kompetence. Mūsu kapacitāte ļauj runāt par pirmajiem diviem stāviem.”
„Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) līdzās pagaidu apkures iekārtošanai līdz gada beigām sola veikt arī pirmā un pagrabstāva arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, lai saprastu, cik lielā mērā drīkst iejaukties vēsturiskajā interjerā. Taču, kā norāda aģentūras pārstāve Daiga Laukšteina, arī VNĪ neredz sevi kā lēmēju par Stūra mājas saturu.
„Tiešām gandarī arvien lielāka sabiedrības iesaistīšanās, uzklausām arī citu valstu pieredzi līdzīgu objektu iedzīvināšanā. Un tieši ņemot vērā šos dažādos viedokļus, VNĪ nesteidzas iet vieglāko ceļu un ēku nodot privātajā sektorā, jo, pilnīgi iespējams, viss nams būtu izmantojams kontekstā ar vēsturisko mantojumu. (..)VNĪ vēlas sagaidīt konceptuālu redzējumu no Kultūras ministrijas un citām institūcijām, jo tā būtu nopietnāka iespēja ķerties pie risinājumiem, ko darīt arī ar pārējiem stāviem. Visticamāk, Stūra mājai piemērotas tomēr ir biroju telpas. Tāpēc pilnīgi iespējams, ka kāda valsts iestāde tomēr pārkāps pāri aizspriedumiem…” cerīgi pauž Laukšteina.
Kā otrdien valdības sēdē atzina premjere Laimdota Straujuma, par Stūra mājas nākotni primāri jādomā Finanšu ministrijai un VNĪ, jo visos sešos stāvos muzeju iekārtot nevarēs. Tiek lēsts, ka visas ēkas rekonstrukcijai vajadzētu apmēram 10 miljonus eiro.
