Robežzīmes «Rīga» iekļauj Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Kultūras ministre Dace Melbārde 5. martā parakstījusi rīkojumu par grozījumu veikšanu Kultūras ministrijas (KM) ar 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 „Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, iekļaujot tajā robežzīmes "Rīga", lsm.lv pavēstīja KM pārstāvji. 

Ministres rīkojums stāsies spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Tādā veidā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tiks iekļautas dizainera Valda Celma veidotās Rīgas pilsētas robežzīmes "Rīga", kas atrodas pie autoceļiem Rīga-Ventspils, Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža, Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža un Rīga-Bauska-Lietuvas robeža.

Jau vēstīts, ka Valda Celma veidoto robežzīmju iekļaušanu aizsargājamo pieminekļu sarakstā pērn rosināja  Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).

„Lielie, baltie robežzīmju burti ar latviešu valodai tik raksturīgo garumzīmi uz „Ī” ikvienam, kurš iebrauc Rīgā, un jo sevišķi Latvijas viesiem, apliecina, ka viņi ieradušies tieši Latvijas galvaspilsētā. Turklāt šis arī mūsdienās aktuālais dizaina autordarbs ir spilgts atgādinājums, ka mums vienmēr bijuši mākslinieki, kam svarīgi, lai Rīga varētu lepoties ar interesantu un pārdomātu vizuālo tēlu,” norādīja kultūras ministre.

Kā zināms, 2014. gada vasarā robežzīmes "Rīga" bez saskaņošanas ar autoru tika pārveidotas, garumzīmi burtā „ī” aizstājot ar stilizētu sirsniņas formu. Savu vēsturisko izskatu robežzīmes atguva tikai decembra sākumā.

Turpmāk ar robežzīmju "Rīga" pārvietošanu un pārveidošanu saistītās ieceres būs pieļaujamas tikai ar VKPAI atļauju, izvērtējot konkrēto priekšlikumu atbilstoši likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 3. pantam, ja netiek pazemināta pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

Saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Tās var būt gan kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, gan ēku grupas, atsevišķas ēkas, kapi, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kam ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekļi var tikt iekļauti latviešu nacionālās profesionālās mākslas un cittautu meistaru darbi, kas vecāki par 25 gadiem un ir parakstīti vai kuriem noteikts konkrētā priekšmeta pazīmju kopums, kas atklāj tā izcelsmi un nosaka māksliniecisko vērtību, ņemot vērā to retumu, autora personību un izpildījuma kvalitāti.

Uzraksta "Rīga" kopējais garums ir 13 metri un 40 centimetri, katrs burts ir 2,6 metrus augsts. Burti izgatavoti no metāla karkasa un betona Rīgas kuģu remonta rūpnīcā un uzstādīti 1980.gada maijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti