Pirms vairākām nedēļām uz jaunām telpām tika pārvests Latvijas Vēstures muzeja krājums. Muzejam un tā darbiniekiem tas nozīmēja „intensīvu un pat traku darbu”, atklāj Radiņš. „Tas ir vairāk nekā viens miljons. Tās ir tikai uzskaites vienības. Tas ir tāds muzeju birokrātijas joks: viena sērkociņu kastīte skaitās viena vienība, bet cik tur to sērkociņu iekšā.”
„Tas bija ļoti saspringts un ļoti intensīvs laiks. Tas jau nav tik vienkārši – paņem un ieliek mašīnā. Tas ir jāiepako, jābūt pretī adresei – telpai, plauktam, kur to visu nolikt. Tā ir milzīga operācija. Laikam neviens to nav tādā apjomā to visu darījis. (..) Mēs esam veikuši varoņdarbu,” saka muzeja direktors.
Līdz ar krājumu tika pārvesta arī ekspozīcija. Priekšmetu iepakošana, lai tos varētu pārvest, tika atvēlēti nedaudz vairāk kā trīs mēneši.
Kā lielākās problēmas pārvešanā Radiņš sauc šī procesa organizāciju: „Mēs nevarējām īsti novērtēt to telpu daudzumu, kas ir nepieciešams. Mēs, protams, bijā ļoti plānojuši, bet izrādījās – mūsu priekšteču spēja ietilpināt vienā plauktā priekšmetus ir daudz lielāka. Nevis viens pret divi, bet viens pret četri. Tas bija pārsteigums, ka mēs faktiski aizņemam daudz vairāk vietas nekā bijām plānojuši.”
Jau no novembra atkal būs pieejama lielākā daļa muzeja krājumu; drīzumā paplašināsies arī ekspozīcijas daļa.
Ugunsgrēks Rīgas pilī notika pērn, īsi pirms Jāņiem. Toreiz, pēc Valsts policijas ekspertīzes atzinuma, strādnieka neuzmanība izraisīja ugunsgrēku. Ugunsdzēsējiem tā dzēšanai bija nepieciešamas 16 stundas.
Pēc ugunsgrēka Kultūras ministrija sadarbībā ar muzejiem ir izšķīrusies par scenāriju, ka visiem muzejiem jāatstāj Rīgas pils.
