Kultūra

Nacionālajā teātrī - Lorkas traģēdija par kaislīgām mīlas peripetijām un mākslas sūtību

Kultūra

Liepājas teātrī pirmizrāde ļoti gaidītajam iestudējumam „Mēnesis uz laukiem"

Prezentēta pirmā pilnā Eduarda Smiļģa biogrāfija

Prezentēta pirmā pilnā Smiļģa biogrāfija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Gaidot mūsu lielā teātra meistara Smiļģa 130.jubileju, šonedēļ prezentāciju piedzīvoja Ritas Rotkales sagatavotā Eduarda Smiļģa biogrāfija ar nosaukumu „Ceļš pa dzīvi”. Tā būs e-grāmata, un plānots, ka tā dienasgaismu ieraudzīs nākamā gada 27.martā, Teātra dienā.

Šonedēļ prezentētās Smiļģa biogrāfijas tapšanas iemesls ir tikpat vienkāršs, cik pārsteidzošs – līdz šim nekur nav bijusi izlasāma Smiļģa biogrāfija visā pilnībā. Ir bijušas vairākas labas grāmatas, arī atmiņu krājums un publikācijas presē, bet visi šie darbi skāruši vai nu tikai kādu Smiļģa personības daļu vai kādu atsevišķu dzīves posmu.

Tagad mākslas eksperte Rita Rotkale sagatavojusi pilnu pārskatu par Smiļģa dzīvi. Lai tas taptu, ieguldīts pamatīgs darbs, balstīts pētījumos.

Rita Rotkale: „Ļoti maz jau ir kas tāds, ko var paņemt gatavu. Tas viss ir rakts gan viņa dokumentos, gan viņa arhīvā, kas ir milzīgs muzeja krājumā."

Smiļģa dzīves un mākslas fakti, vienkopus skatīti, tagad ļauj skaidrāk saskatīt būtisko Smiļģa personībā un radošajā veikumā.

Piemēram, piedzīvojis visdažādākās varas – Ulmaņlaikus, vācu un padomju okupāciju, Smiļģis sastapās ar zaudējumiem, dažkārt gāja uz kompromisiem, tomēr vienmēr spēja saglabāt pašcieņu.

Rita Rotkale: „Viņš saglabā mugurkaulu, kas man milzīgu cieņu pret viņu raisa. Viņš spēj nenobīties un dažkārt izdarīt pat gluži neticamas lietas. Piemēram, vācu laikā viņš aiziet uz attiecīgām iestādēm un liecina par labu Elvīrai Brambergai – dziesmuspēļu aktrisei, kura vācu laikā bija apcietināta, ieslodzīta karcerī un nezināja, vai viņu nenošaus. Neviens neuzdrošinājās iet un kaut ko darīt. Man rokās ir šobrīd dokuments – pratināšanas liecība, ko Smiļģis saka. Viņš saka, ka viņa ir viņa audzēkne un viņa nav bijusi komuniste. Un parakstās. Tas Brambergu glābj. Un tādu līdzīgu gadījumu ir daudz."

Kad 1956.gadā Latvijā atgriezās cilvēki no Sibīrijas, likums aizliedza viņus ņemt darbā galvaspilsētā. Smiļģis pamanījās šo aizliegumu neievērot un sava teātra aktierus, viņu vidū Miervaldi Ozoliņu un Arnoldu Stubavu, pieņēma atpakaļ darbā. Tāpat uz savu teātri uzaicināja režisoru Oļģertu Kroderu.

Rita Rotkale: „Es, protams, nekādā ziņā negribu idealizēt Smiļģi kā cilvēku, viņš bija ārkārtīgi egocentrisks, kā jebkurš ģēnijs. Bet šādās kritiskās situācijās viņš saglabāja pašcieņu un arī citiem to iedvesa. Tas bija milzīgi daudz."

Biogrāfija ļoti uzskatāmi uzrāda, cik ārkārtīgi svarīgi Smiļģim visos laikos bija saglabāt savu teātri, jo viņš ticēja, ka teātrim ir milzīga loma sabiedrības domas veidošanā.

Tāpat viņam piemita arī māka uztvert katra laika novatoriskās idejas.

Sekojot novatoriskām tendencēm, Smiļģis vienmēr saglabāja pārliecību, ka mākslai ir jārunā par augsti ētiskiem ideāliem un lielajiem mūžības jautājumiem. Tas izskan arī Latvijas Radio glabātajā Smiļģa balss ierakstā, kas, kā vēsta Ritas Rotkales veidotā biogrāfija, veikts pusgadu pirms viņa nāves – 1965.gada rudenī, kad Smiļģis saistībā ar Raiņa 100.jubileju bija uzaicināts veidot „Spēlēju, dancoju!” atjaunojumu.

Ritas Rotkales sagatavotā un šonedēļ prezentētā Smiļģa biogrāfija ir ieraugs plašākam viņas veidotam biogrāfiskam darbam par Smiļģi. Tā būs e-grāmata, un plānots, ka tā dienasgaismu ieraudzīs nākamā gada 27.martā, Teātra dienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti