Piecos gados, kopš suitu kultūrtelpa ir ierakstīta UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, padarītā atskaite stiepjas teju četrdesmit lappušu garumā. Piemēram, skolā ir novada mācība, bērni apgūst tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, izdotas vairākas grāmatas par tērpiem, ēdieniem, valodu, rīkoti festivāli, ekspedīcijas, semināri. Izveidota arī suitu mantojuma krātuve, amatnieku un rokdarbu darbnīca Rija. Dažādu paaudžu folkloras kopas papildinājuši suitu vīri.
„Pašiem suitiem tas ir bijis liels stimuls pašsaglabāties,” saka EKC „Suiti” vadītāja Dace Martinova.
Iniciators suitu kultūrtelpas iekļaušanai UNESCO bija toreizējais Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls. Viņš norāda – arī teritoriālā reforma bija drauds suitu kultūras pastāvēšanai ilgtermiņā.
Lai arī padarīts ir daudz un no Latvijas šajā sarakstā atrodas vēl tikai Dziesmu un deju svētki, daudziem pasākumiem atskaitē pie finansējuma sadaļas lasām – trūkst vai personīgais organizatora ieguldījums.
„Mēs bieži nenovērtējam entuziasmu, domājam, ka tas ir mūžīgs. Šajos piecos gados nav tapusi valsts atbalsta programma suitu kultūrtelpai, paškritiski jāsaka, tas nav izdevies,” norāda Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte.