"Kas šī ir par telpu? Šī ir telpa, kurā uzturas mūziķi pirms un pēc koncertiem, instrumentu glabātava. Tas būtu smieklīgi, ja tas nebūtu tik traģiski. Es nevaru iedomāties vienu cilvēcisku būtni, kam jāelpo skābeklis un jāredz saules gaisma, lai varētu šeit uzturēties. Kā gan viņi šeit var apģērbties, ja viņi šeit nevar iztaisnoties? Vai esat kaut kur pasaulē redzējis, ka mūziķiem būtu kādas līdzīgas telpas šīm? Rietumos noteikti nē, austrumos, kaut kur aiz polārā loka - varbūt," skaudro orķestrantu ikdienas ainu ieskicē LNSO galvenais diriģents Andris Poga.
Pirms deviņiem gadiem arhitektu birojs "AB.SZK" prezentēja savu konkursā uzvarējušo Rīgas koncertzāles projektu, kur valsts ievērojamākā un daudzskaitlīgākā orķestra - LNSO - mūziķi pa savām darba telpām varētu pārvietoties taisnām mugurām un atpūtas brīdī redzēt dienas gaismu. Taču 2008.gadā uzbrukusī ekonomiskā krīze grandiozo projektu apstādināja.
2011.gadā toreizējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende solīja, ka pie Rīgas akustiskās koncertzāles ieceres varētu atgriezties pēc pieciem gadiem. Tas laiks ir pagājis, taču, šķiet, vērienīgajam projektam uz AB dambja tomēr ir pārvilkts sarkans krusts un arhitektu makets iegūlis Arhitektūras muzeja plauktos. Pēdējā pusgadā runā, ka Rīgas koncertzāle varētu atrasties pavisam citā Rīgas daļā.
Atmiņai par uzvarēto konkursu arhitektam Andim Sīlim palikusi koncertzāles vizualizācija pie viņa darba kabineta sienas un zaudēti 200 000 latu. "Ar mūsu biroju līgums ir lauzts pilnībā. Cik es zinu, ir lauzts arī [līgums] ar Rīgas domi par AB dambja nomu. Viss ir izspārdīts un viss ir jāsāk no nulles, ja gadījumā gribam atjaunot šo ideju," stāsta Andis Sīlis.
Kā jau esam vēstījuši, šī gada Latvijas Lielās balvas mūzikas ceremonija vien bija spilgts apliecinājums, ka mūziķi joprojām grib un gaida kvalitatīvu akustisko zāli galvaspilsētā. "Es gribētu šajā brīdī pasapņot. Un mans sapnis būtu - jauna koncertzāle," teica operdziedātājs Egils Siliņš. "Es nezinu, ko vēl gaidīt? Man liekas, nav aktuālāka mirkļa. Kad mēs runāsim pagātnes formā, ka bija Latvijas vēsturē cikls, ka visās Eiropas muzikālajās mekās bija dzirdami Latviešu mūziķi, vai tad mēs glābsim? Nē, tas ir jādara tagad, lai gan arī tagad jau ir vēlu. Ir šīm koncertzālēm kā tādam gredzenam jātur Latvija kopā," norādīja Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava.
Kultūras ministrija no ieceres par akustiko koncertzāli Rīgā nav atteikusies un cer, ka to izdosies īstenot ar jaukta tipa finansējumu. Daļu naudas varētu piešķirt Eiropas Savienības fondi, daļu - valsts, pašvaldība un privātie investori. Tiesa, plānošanas periods vēl pašā sākumā.
"Vietas ir gan Daugavas šajā, gan otrā pusē. Torņkalnas, Zunda teritorija, esam skatījušies uz Zaķusalu, uz Skansti, uz Tabakas fabriku," stāsta Sandis Voldiņš, Kultūras ministrijas valsts sekretārs.
Iespējamā projekta izmaksas atkarīgas no telpu mēroga - vai tā būs tikai lielā zāle ar 1500 skatītāju vietām, vai vairāku zāļu komplekss ar simfoniskā orķestra mūziķu un administrācijas ikdienas darba telpām.
"Otra lieta ir novietojums - vai un kādi ieguldījumi jāveic apkārtnes sakārtošanai, vai jābūvē no jauna ielas, jāpievelk elektrība, inženiertīkli. Trešā lieta ir pats risinājums - vienkārši runājot, jūs varat uzcelt ļoti dārgu un ļoti lētu koncertzāli," skaidro Sandis Voldiņš.
Pagaidām plānots, ka LNSO būs jāpaliek tagadējā mītnē - Lielajā ģildē. Tiesa, telpās drīz gaidāms remonts. Bet koncertzāles vietu Rīgā plānots izraudzīties līdz šā gada beigām, kam sekos arhitektūras konkursa izsludināšana.
