Pagājuši tieši deviņi gadi, kopš arhitekti „Mailītis AIIM” un Jura Pogas arhitektu birojs uzvarēja starptautiskā konkursā par Mežaparka lielās estrādes pārbūvi. Nāca krīze, un tikai šogad projektam atkal tika nopūsti putekļi. Kopš līguma noslēgšanas ar Rīgas domi pagājuši pieci mēneši.
„Šodien mūsu mērķis ir visiem atskaitīties par to, kas ir izdarīts kopš 11.marta. Pats galvenais – 25.augustā Rīgas pilsētas būvvalde pieņēma lēmumu izsniegt būvatļauju. Tas nozīmē, ka būvprojekts minimālā sastāvā ir apstiprināts,” Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs pagaidām slavē arhitektus, kuri līdz šim spējuši iekļauties termiņos. Pasūtītājam smagākais posms gan vēl ir priekšā – 10.janvārī plānots izsludināt būvdarbu iepirkumu, ko nereti pavada pārsūdzības, iekavējot jau tā īso būvdarbu termiņu.
Nacionālo interešu objekta statuss
Nacionālo interešu objekta statuss ļauj novērst risku, ka tiesvedības gadījumā būvdarbi tiek apturēti līdz galīgajam spriedumam lietā.
„Parastajiem” objektiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem (Administratīvā procesa likums, Būvniecības likums): ja kāda persona apstrīd būvatļauju, tad (skat. Administratīvā procesa likuma 80.panta pirmo daļu) šāds iesniegums aptur būvatļaujas darbību. Tas ir ievērojams risks, jo šāda iesnieguma izskatīšana un tai sekojošās tiesvedības būvniecību var apturēt uz vairākiem gadiem.
Nacionālo interešu objekta statuss un Būvniecības likuma 15.panta septītā daļa paredz izņēmumu – šādus objektus var turpināt būvēt arī tiesvedības laikā. Proti, darbi netiek apturēti.
(Kultūras ministrijas skaidrojums)
„Tas ir jāvirza uz priekšu, līdzīgi kā Daugavas stadionam. Šeit, protams, nav pieļaujama aizķeršanās iepirkumu dēļ. Tas ir tāds kā nacionālais sporta veids starp būvniekiem – kurš kuram iegriezīs tajā brīdī, kad tiek paziņots uzvarētājs. Un šis noteikti nav tas gadījums, kur pieļaut šādas sporta spēles,” sacīja ministre.
„No pasūtītāja puses gribu pateikt, ka mēs darīsim visu, lai nebūtu pamata rakstīt sūdzību pamatoti,” piebilda Burovs.
Mežaparka estrādes pārbūves pirmajai kārtai jānoslēdzas 2018.gada jūnijā, īsi pirms svētkiem. Līdz tam laikam plānots sakārtot infrastruktūru ap estrādi un pilnībā pārbūvēt skatītāju zonu, paplašinot to līdz vairāk nekā 30 tūkstošiem sēdvietu un papildinot ar piectūkstoš kvadrātmetru lielu pazemes platību tirgotājiem un tualetēm, stāsta arhitekts Juris Poga.
„Mēs gribam atbrīvot visu teritoriju no dažādām būvēm, kas tagad tur ir, un koncentrēt to visu vienā vietā. Šī novietne ir laba ar to, ka tie negatīvie trokšņi, kas vienmēr ir, veicot tirgošanos, paliek zem skatītāju lauka un netraucēs tirgošanos,” skaidro Poga.
Dziedātājiem uz 2018.gadu esošās estrādes sānos taps koka pagaidu tribīnes, lai uz skatuves un deju laukuma kopā varētu satilpt vismaz tikpat daudz koristu kā iepriekš. Bažu par to, ka visi dziedāt gribētāji un varētāji estrādes stāvokļa dēļ varētu netikt uz svētkiem, pagaidām nav arī 2018.gada svētku Noslēguma koncerta mākslinieciskajam vadītājam Mārtiņam Klišānam.
„Kas mūs visvairāk interesē – tieši dziedātāju un dejotāju daļas sakārtošana – šie visi risinājumi top ciešā sadarbībā ar māksliniecisko pusi. Tur nav nekādu pārsteigumu. Esam plānojuši gan šo cilvēku skaitu, gan uziešanas un noiešanas. Tas viss ir ar mūsu akceptu. (..) Kopkori rēķinām ļoti kuplu – līdz pat 13 tūkstošiem dziedātāju. Tā kā nedomāju, ka būs mazāk dziedātāju,” uzsver Klišāns.
Jau ziņots, ka estrādes pārbūvei Rīgas dome Valsts kasē plāno aizņemties līdz 45 miljoniem eiro. Konkrētas izmaksas tiek solītas pēc tehniskā projekta izstrādes un būvdarbu iepirkuma. Projekta otro kārtu – jauno koristu tribīņu ēku – plānots īstenot vēlākais līdz Dziesmu svētku 150.jubilejai 2023.gadā.
