Jau vēstīts, ka valdības ārkārtas sēdē par nākamā gada valsts budžeta bāzes izdevumu samazināšanu panākts vairāk nekā 12 miljonu eiro samazinājums. To veidos 3% griezums lielākajai daļai ministriju. Tas neattiecas vienīgi uz četrām prioritārajām nozarēm – aizsardzību, drošību, veselību un izglītību.
KM plānoto bāzes izdevumu apjoms nākamajam gadam bija 55,4 miljoni eiro. Salīdzinot ar citām ministrijām, kur, piemēram, Ārlietu ministrijas plānotie gada izdevumi bija aptuveni 20 miljoni, bet Labklājības ministrijā nedaudz virs 5 miljoniem, tas šķiet daudz. Tomēr kultūras ministre skaidro, 55 miljonu lielos bāzes izdevumus veido plašais KM pārziņā esošais nozaru loks.
"Kultūras ministrijas pārziņā ir trīs politikas jomas - kultūrpolitika, integrācijas politika un arī mediju politika," atgādina Melbārde. "Ja runājām tieši par kultūras jomu, kas no Kultūras ministrijas budžetā veido lielāko daļu, tad jāsaprot, ka tā kopumā dalās ļoti daudzās apakšnozarēs. Plus Kultūras ministrija pārrauga arī vairākas nacionālas nozīmes institūcijas, piemēram, Nacionālo vēstures muzeju, Nacionālo mākslas muzeju, kā arī vienu trešo daļu no kultūras budžetu veido mērķdotācija pedagogiem mūzikas un mākslas skolās."
Ministre sola ka 1,66 miljonus lielais budžeta samazinājums neietekmēs kultūras institūciju finansējumu nākamajam gadam, taču Latvijas valsts 100 gadu svinības, visticamāk, atzīmēsim pieticīgāk, nekā plānots līdz šim
"1,66 miljonu samazinājums šajā gadījumā skars gatavošanos Latvijas valsts simtgadei, mums būs jāpārskata simtgades plāni un jāpārplāno sagatavošanās pasākumi," uzsver ministre.
Tikmēr kultūras kapitālsabiedrības, kas 1. septembri gaidīja tikpat satraukti kā skolēni, saņēmušas ziņu, ka negaidīti ieturēto teātru un koncertiestāžu nopelnīto dividenžu maksāšanas pārskatīšana pārcelta uz septembra beigām.
"Šobrīd ļoti daudz spēka un laika tiek veltīts budžeta sagatavošanai, bet valdība nekādā gadījumā nav aizmirsusi, ka jārisina kultūras kapitālsabiedrību dividenžu jautājums. Tas arī tiek skatīts kontekstā ar citām nozarēm, kur ir līdzīga situācija. Mēs plānojam piedāvāt sistēmisku risinājumu," skaidro ministre .
Kā iepriekš vēstīts, saskaņā ar valdības lēmumu četrām no deviņām Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām jāmaksā dividendēs lielākā daļa savas pērn gūtās peļņas.
