Pirms gada Rēzeknes novadā pēc vērienīgiem atjaunošanas darbiem durvis vēra simtgadīgā Lūznavas muiža, kas gada laikā sevi jau paspējusi pieteikt ne vien par izstāžu un semināru rīkošanas vietu, bet arī kā pilnvērtīga kamermūzikas koncertvieta. Te koncertēt paspējuši jau vairāki ne vien Latgalē un Latvijā, bet arī starptautiski atzīti mākslinieki. Pilnvērtīgai darbībai šeit pietrūcis vien muižai atbilstošs savs koncertinstruments.
“Kad mēs sākām intensīvi veidot mūzikas programmu, saskārāmies ar jautājumu, ka mums noteikti būtu vajadzīgs klavieres vai flīģelis. Muižai ir 100 gadu gara kultūrvēsturiska pieredze, un mums šķita, ja mēs iegādājamies šeit kādus interjera priekšmetus, tad par to arī ir jādomā.” Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne atklāj, ka sākotnēji tika apsvērta iespēja iegādāties jaunu instrumentu, tomēr priekšroka tika dota instrumentam, kas arī ar savu vēsturi muižai dotu pievienoto vērtību.
“Mēs sapratām, ka, ja pieteiksim restaurāciju, tad galarezultātā mums būs gan ar kultūrvēsturisko vērtību pievienots flīģelis, gan arī vizuāli ļoti skaists instruments, kurš atbilst arī 20.gadsimta sākuma arhitektūrai, kas ir ielikta arī Lūznavas muižā,” atzīst Balčūne.
Izvēlētais koncertflīģelis tapis 1910.gadā slavenajā Kārļa Šrēdera mūzikas instrumentu fabrikā Pēterburgā, bet vairāk kā pusgada garumā Lūznavas muižas Sarkanās zāles vajadzībām tas restaurēts Ugāles ērģeļbūves darbnīcā.
“Šrēdera instrumenti tika ļoti atzīti gan Krievijā, gan arī ārpus tās. Uz tiem ir spēlējuši ļoti daudz izcili un pazīstami mākslinieki,” saka ērģeļbūves darbnīcas vadītājs un mūzikas instrumentu meistars Jānis Kalniņš; viņš neslēpj arī nu spožā instrumenta stāvokli pirms restaurācijas, ko viņš salīdzina ar Lūznavas muižu pirms atjaunošanas:
“Kad mēs dabūjām šo instrumentu, jāsaka - tas bija izcili bēdīgā stāvoklī. Un tādēļ man rodas šīs paralēles ar visu šo vietu un ēku. Mēs dažkārt saņemam pagātnes mantojumu tādā ļoti bēdīgā stāvoklī un nezinām, ko ar to visu iesākt, bet izrādās, ka var iesākt. Un man ir liels prieks, ka Lūznavas muiža un Rēzeknes novada dome izšķīrās par šo domu un principiālo pieeju iegādāties restaurētu, laikmetam un ēkas stilam atbilstošu instrumentu. Faktiski viņi ir pirmie Latvijā, kas to izdarījuši, jo lielākā daļa līdz šim ir izvēlējušies nopirkt kaut ko jaunu.”
Muižas pārvaldniece Iveta Balčūne neslēpj, ka jauniegūtais flīģelis vietējai pašvaldībai izmaksājis 10 tūkstošus eiro, tomēr tas muižai ir liels ieguvums arī tā vēstures dēļ, “mums arī būtiski šķita, ka Šrēdera darbnīca ir Sanktpēterburgā un arī tā laika muižas īpašnieks Staņislavs Kerbedzs darbojās Sanktpēterburgā.”
Ievērības cienīgi un ar ne mazāku kultūrvēsturisko sasaisti aizvadītajā svētdienā muižas Sarkanajā zālē aizritēja arī simtgadīgā koncertflīģeļa ieskandināšana. Atskaņojot sava pasaulslavenā vecvectēva lietuviešu mākslinieka un komponista Mikaloja Konstantīna Čurļoņa radīto mūziku, pie 20.gadsimta sākumā būvētā instrumenta sēdās pianists, vairāku starptautisko pianisma konkursu laureāts Roks Zubovs.
“Ar Čurļoni mums arī ir ļoti dziļas saiknes no 20.gadsimta sākuma, jo, iespējams, arī Čurļonis šeit bija, kad Kerbedzu īpašumā šeit bija mākslinieku mūziķu rezidences vasaras periodā. Un šajā brīdī, kad flīģeli atklāj Čurļoņa mazmazdēls, tā ir sava veida sinerģija starp pagātni un starp mūsdienām un ar skatu nākotnē, jo, protams, mūsu doma ir šo koncertflīģeli izmantot koncertnotikumiem muižā,” atzīst Iveta Balčūne Par jauno Lūznavas muižas koncertflīģeli un tā izmantošanu savās koncertprogrammās interesi jau izrādījušas tādas muzikālās apvienības kā ''Sinfonietta Rīga'' un Liepājas stīgu kvartets. Bet pavisam konkrēti simtgadīgais koncertflīģelis būs dzirdams Baroka dienās jau vasaras nogalē.
