Valsts simtgade ir iespēja stiprināt ne vien pašu iedzīvotāju ticību savai valstij un tās nākotnei, bet arī jaunā līmenī pacelt sadarbību ar pašiem tuvākajiem kaimiņiem. Par to, tiekoties Rīgā, vienisprātis bija visu trīs Baltijas valstu un Somijas simtgades svinību rīkotāji.
Pirmā savu simtgadi jau nākamgad svinēs Somija, kam 2018.gadā sekos Lietuva, Igaunija un Latvija. Visas četras topošās simtgadnieces gatavo apjomīgas svētku programmas, kas aptvers ne vien kultūru, bet arī vēsturi, izglītību un valsts cildināšanu starptautiskajā arēnā.
„Nozīmīgākie pasākumi, ko mēs īstenosim kopā ar Lietuvu un Igauniju, ir Londonas Grāmatu tirgus 2018.gada pavasarī. Mēs, trīs Baltijas valstis, būsim galveno viesu statusā vienā no lielākajiem un prestižākajiem grāmatu tirgiem, kam šobrīd jau esam sākuši gatavoties – notiek grāmatu tulkojumi, darbs ar izdevējiem," stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.
"Tāpat trīs Baltijas valstis piedalās Vācijā organizētā mūzikas festivālā Berlīnē, kas būs veltīts tieši mūsu simtgadei. Īpašā viesa statusā mēs būsim arī Baltijas jūras valstu mūzikas festivālā Stokholmā. Noteikti ir jāatzīmē ļoti nozīmīgs notikums, ka pēc teju vai simt gadiem Francijā, Parīzē, šajā kultūras metropolē, būs trīs Baltijas valstu Nacionālo mākslas muzeju izstādes.”
„Bija jāsamazina un jāfokusē tās valstis, kurās esam vairāk pārstāvēti ar savu simtgades programmu. Tās noteikti ir tās valstis, kas mūs pirmās atzina. Tā ir Lielbritānija, ASV, Francija, Vācija, Ziemeļvalstis,” intervijā Latvijas Televīzijas kultūras ziņu veidotājiem norāda Latvijas valsts simtgades starptautisko projektu vadītāja Leonarda Ķestere. „Ar kaut ko ir jāpaņem uzmanība, un tas nevar būt kārtējais koncerts. Tam ir jābūt kaut kam īpašam, kaut kam sevišķam un jāiet zem kaut kāda nosaukuma.”
Nacionālās operas un baleta viesizrādes, Latvijas džezs Sidnejā, Toronto, Vašingtonā, teātra uzvedums Londonā. Šie ir tikai daži no vairāk nekā simt pasākumiem, ar kuriem Latvija savā simtgadē centīsies piesaistīt pasaules uzmanību.
"Mēs nevaram atļauties pirkt zāles, īrēt, taisīt par savu naudu komunikāciju un mārketingu. Mēs galvenokārt skatījāmies, kuriem pašiem jau ir nodrošināta dalība festivālā, kuras koncertzāles kurus māksliniekus aicina (..) Līdz ar to starptautiskā programma ļoti daudz tikai līdzfinansē. Tas nav naudas trūkuma spiediens, bet nav nekādas jēgas vest to, kas nevienu tur neinteresē," piebilst Ķestere.
Simtgades svinības jau no nākamā gada atzīmēs arī Lietuvā, Igaunijā un Somijā, tāpēc nozīmīga programmas daļa veltīta kopējiem pasākumiem. Ar Igauniju un Lietuvu paredzēts kopīgi piedalīties 2018.gada Londonas grāmatu tirgū, Berlīnē būs Baltijas valstu mūzikas festivāls, bet Parīzē tiek organizēta Baltijas valstu mākslas muzeju kopizstāde.
„Lielā mērā Latvija ir bijusi iniciators kopsadarbībai, varbūt tāpēc, ka mēs esam pa vidu, esam ļoti draudzīgi bet mēs tiešām jau no 2014.gada sadarbojamies. Sadarbojas gan ministri savā līmenī, gan ministrijas, gan arī mēs, kā simtgades organizatori tiekamies regulāri,” skaidro Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta.
2018.gadā Baltijas valstis plāno arī īpaši aktīvu apmaiņu ar nacionālo orķestru koncertiem, operām, simtgades filmām, kādas top gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā, cenšas svētkus veidot iespējami personiskākus. "Mēs vēlamies ne tikai tādu pasīvu piedalīšanos – atnācu, pavicināju karodziņu un aizgāju. Mēs mudinām cilvēkus dalīties ar savām idejām un šīs idejas arī īstenot. Gribam lai cilvēki ne tikai gaida – kādus svētkus tad valsts mums uzrīkos, bet arī paši – sarīko svētkus paši sev un valstij!" norāda “Lietuva 100” biroja vadītājs Rolands Kazlausks.
Savukārt Latvija par sevi cer likt runāt skaļāk ar tādiem koncertiem kā "Rothko in Jazz" Londonā, Ņujorkā un Briselē, izrādi "Neoarctic" Londonā un Radio kora koncertturneju ASV un Latvijas karoga pasaules apceļošanas kampaņu. Tikmēr Somijas simtgades programma ietver pat 1900 pasākumus ap 70 pasaules valstīs.
