• Pirmdiena, 2017. gada 24. aprīlis
  • Vārda diena: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
Rīgā 0°C, D vējš 0m/s

«Īstenības izteiksme» Latvijas simtgades «lielākie svinētāji» - bērni un jaunieši

Ieteikt šo rakstu

8 komentāri | Kultūrtelpa

Lielāko daļu no Latvijas simtgades svinībām atvēlētā finansējuma - 13 miljonus eiro - iztērēs "Latvijas skolas somās" jeb dažādos kultūras pasākumos, kurus varēs apmeklēt 200 tūkstoši skolēnu. Speciāli simtgadei valdība ieplānojusi atvēlēt 32 miljonus eiro, taču pārējā nauda nāks no ministrijām jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem, pašvaldībām, kā arī atsevišķus pasākums finansēs citi avoti. 

Bērni un jaunieši - simtgades veidotāji

Uz semināru par pieteikšanos Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam simtgades pasākumu īstenošanai ieradies prāvs interesentu pulks. Uz 60 vietām seminārā pieteicās 200 cilvēku. Katrs kāro daļu no šogad mērķprogrammā paredzētajiem 550 000 eiro savai idejai.

"Mēs esam no Latvijas Universitātes Botāniskā dārza. Latvijai 100 [gadu] atzīmēšanā lielu nozīmi piešķir gan sabiedrības, gan jaunatnes iesaistīšanai, gan arī dabas vērtību popularizēšanai, un tas ir tas, kur mēs redzam, ka šos līdzekļus arī potenciāli varētu izmantot," stāsta Valters Kinna.

"Pirmo reizi esam atnākuši kā biedrība "Kārtenes skati" uz Kultūrkapitāla fondu izzināt, uzzināt un, iespējams, gūt šo finansējumu. Tas ir saistīts ar ārpus Rīgu, ar Gulbenes pusi, ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un aiznešanu līdz mūsu bērniem un jauniešiem," par savu ideju stāsta Klāvs Radziņš.

Kā stāsta Latvijas simtgades projektu koordinatore Ilze Tormane, vislielākās izredzes šajā pieteikšanās kārtā ir projektiem, kas domāti jauniešiem un bērniem: "Tāpēc, ka bērni un jaunieši ir tie, kas veidos mūsu jauniešu simtgadi, [..] un viņiem vajag piedāvāt jaunas formas. Domājot par projektiem viņiem, iespējams, kāds projektu rakstītājs izdomās kādu jaunu iniciatīvu, kādu jaunu projektu, kādu jaunu veidu, kā sasniegt šo mērķauditoriju."

Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai “Latvijai – 100” piecu gadu laikā atvēlēti 2,8 miljoni eiro. Šī nauda domāta sabiedrības iesaistei, lai biedrībām būtu iespējas īstenot savus kultūras projektus Latvijas simtgadei.

Sabiedrības iniciatīvām atvēlētā summa gan šķiet pavisam maza, salīdzinot ar izmaksu apmēru jau valdībā apstiprinātajiem projektiem.

"Skolas soma" izmaksās 13 miljonus eiro

Visdārgākā simtgades aktivitāte būs "Latvijas skolas soma", kam kopumā plānots atvēlēt 13 miljonus eiro. Par šo naudu skolēni varēs iepazīt Latvijas kultūru, stāsta Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta: "Kāpēc ir tik liels finansējums? Jo tas tiek aprēķināts, metodika gan vēl nav izlemta līdz galam, bet uz skolēnu skaitu pret vienu ekskursiju, respektīvi, cik maksā katru skolēnu Latvijā vienu reizi gadā aizvest uz kādu vietu, kur viņš nav bijis vai viņam nav bijusi iespēja."

Kultūras ministrijas mājaslapā jau atrodams saraksts ar pasākumiem, kurus skolas var apmeklēt, izmantojot „Skolas somas” finansējumu. Pasākumi iedalīti vecuma grupās un kategorijās. Pirmās skolas jau programmu izmēģinājušas.

"Secinājums ir arī tāds, ka ir arī jāpilnveido šis piedāvājums. Tiešām, ja katru skolēnu vajadzētu aizvest, tad nebūtu nemaz tik daudz iespēju to izdarīt.

Bet tas nav tikai tā, ka skolēni brauktu uz šīm vietām. Ir labi un efektīvi viedi, kā šī izrāde vai pasākums var aizdoties uz skolu.

Tā kā tiek izskatīti dažādi veidi. Programma ir jāpilnveido, un tieši tāpēc mēs šogad domājam Kultūrkapitāla fondā atklāt vienu īpašu mērķprogrammu, lai pilnveidotu šo ''skolas somas'' saturu," uzsver Pavļuta.

Mākslas izstāde Parīzē, koncerts Indijā

Otrs dārgākais pasākums garajā aktivitāšu sarakstā ir Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki 2018.gadā, kam paredzēti kopumā 6,7 miljoni eiro. Mazliet vairāk nekā sešus miljonus eiro simtgades plānā paredzēts tērēt arī dažādiem pasākumiem ārpus Latvijas, ieskaitot publiskās diplomātijas aktivitātes, diasporas un kultūras pasākumus. Pirmām kārtām valstīs, kas ir Latvijas sadarbības partneri, turpina Ārlietu ministrijas pārstāve Vita Timermane-Moora: "Tā ir Latvijas ietekmes palielināšanās. Tāpēc, ka ar Latviju rēķinās, Latvijas viedokli uzklausa."

Timermane-Moora kā vienu no galvenajiem ar simtgadi saistītajiem pasākumiem ārzemēs min triju Baltijas valstu mākslas muzeju kopīgo izstādi Parīzē „Simbolisms Baltijā”,

kurā īpašu pretimnākšanu izrāda Francijas puse.

"Tā ir tā lielā veiksme, ko mums simtgade [dod], un tāpat, starp citu, kā prezidentūra [Eiropas Savienīas Padomē] un "Rīga 2014". Tā ir izcila iespēja šādus sadarbības projektus veidot, jo mēs nekad nevarētu apmaksāt Oranžērijas telpas vai Orsē muzeja telpas, tas nav iespējams vienkārši. Šī simtgade dod mums iespēju tapt redzētiem, un šeit ir viena no tām lietām, kas varbūt ir paslīdējusi garām – tā ir iespēja rādīt, ka Latvijai un Baltijas valstīm ir 100 gadu, nevis 25 gadi," skaidro Timermane-Moora.

Viens no ģeogrāfiski tālākajiem simtgades kultūras pasākumiem notiks Indijā – Liepājas Simfoniskais orķestris plāno koncertēt Mumbajā, Čenajā, Bangalorā un Delī. No valsts budžeta 2018. gadā tam paredzēti 60 000 eiro. Kā stāsta Latvijas vēstnieks Indijā Aivars Groza, Liepājas Simfoniskajam orķestrim izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Indijas slaveno vijolnieku Lakšminarjanu Subramaniamu.

Latvijai par godu vijolnieks veido mūzikas svītu „Latvijai 100”. Kā norāda vēstnieks Aivars Groza, galvenais finansējuma avots koncertiem nāks no Indijas puses, un tā esot laba iespēja Latvijai sevi parādīt Indijā: "Tikai pirms trijiem gadiem esam Indijā sākuši darboties kā vēstniecība. Ir jāizmanto katra iespēja, lai parādītu Latviju Indijai. Tas ir jauns tirgus.

Latvijas galvenais eksports Indijai - tā ir izglītība. Ar katru gadu palielinās indiešu studentu skaits, kas vēlas studēt Latvijas augstskolās.

Šogad tas varētu būt tuvu tūkstotim. Šādi pasākumi, koncerti, izstādes, kino, festivāli, šī kultūras programma palīdz popularizēt Latviju Indijā un kalpot mūsu mērķiem."

Simtgadē Latvijas tēlu ārzemnieku acīm spodrinās arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, cerot piesaistīt ārzemju uzņēmēju interesi. 2018. gada novembrī aģentūra ieplānojusi starptautisku biznesa forumu “Atklāj Latviju” ar aptuveni 400 viesiem, kuru uzņemšana izmaksās 350 000 eiro. Savukārt jau šogad aģentūra plāno izveidot informatīvo stendu Rīgas lidostā. Tā izmaksas trīs gadu periodā - 437 000 eiro.

"Pirmajam gadam ir paredzēti 280 000 eiro. Tas lielam stendam nav dārgi, jo maksā gan laukums, gan arī pati uzbūve, gan arī mārketinga materiālu sagatavošana, gan arī cilvēku atalgojums, kas strādās stendā. Tie ir divi cilvēki. Tā maksā stends, ja viņš tiek darbināts visu gadu," par to, kas šajā summā iekļauts, stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme.

16 jaunas filmas

Varenu atspērienu no simtgades naudas saņēmusi Latvijas filmu industrija. Valsts simtgadei par godu tiek uzņemtas 16 jaunas filmas – sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās un divas animācijas filmas. Šo filmu uzņemšana kopumā izmaksās 7,5 miljonus eiro. Filmu dalībai ārzemju festivālos paredzēti vēl 100 000 eiro. Tomēr tās nav vienīgās filmas, kas veltītas simtgadei un saņem nodokļu maksātāju naudu.

Saeimas deputāti lēmuši no tā saukto deputātu kvotu naudas filmai "Dvēseļu putenis" divos gados piešķirt 935 000 eiro. Filmas pirmizrāde paredzēta 2019.gada 11.novembrī. Savukārt pēdējā valsts budžeta veidošanas gaitā deputātu gādību baudīja cita filma – 13.gadsimta zemgaļu cilts stāsts “Nameja gredzens”. Deputāti filmai piešķīra 300 000 eiro, un tā savu pirmizrādi piedzīvos 2018.gada 18.novembrī.

Latvijas Televīzija tikmēr veido simtgades seriālu, kas vēstīs par vēsturi un varoņdarbiem valsts attīstībā. Tam paredzēti 700 000 eiro. Savukārt Latvijas Radio četru gadu garumā simtgades raidījumu veidošanai saņems aptuveni 1,2 miljonus eiro. Raidījumi būs par Latvijas vēsturi, šodienu un nākotni, stāsta Latvijas Radio valdes locekle Sigita Kirilka: "Saturs būs integrēts esošajās programmās, bet neapšaubāmi būs jauni raidījumi un jaunas rubrikas, jauni satura cikli, un ne tikai radio ēterā. Mēs strādāsim arī multimediju formātos. Tas nozīmē, ka mēs iesim pie auditorijas gan internetā, gan sociālajos tīklos. Gan runāsim, gan arī vizualizēsim savu saturu. Mums ir diezgan lieli plāni."

Raidījumus, filmas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē topošo 600 000 eiro vērto Latvijas Nacionālo enciklopēdiju Linda Pavļuta min kā piemērus vērtībām, kas paliks arī pēc simtgades svinībām:

"Publiskā vēsture ir ļoti nozīmīga tēma, kā mēs izprotam vēstures notikumus. To mums palīdzēs izprast nacionālā enciklopēdija, arī filmas.

Filmas, kas ataino kādu vēsturi, pat ja tās ir radošas formas, mēs tomēr gūstam šo priekšstatu par to, kas ir noticis un kā cilvēki ir jutušies. Mums ir vēstures pētījumu grantu programma Latvijas Universitātē. Jau ir arī daudz grāmatu, brošūru, kas vienkārši paliek."

Nav vienas formulas kultūras investīciju mērīšanai

Valdības apstiprinātajā Latvijas simtgades plānā iekļautas 282 nacionāla mēroga aktivitātes, un par tik apjomīgu programmu izdarīt kādu vērtējumu ir grūti, atzīst "Rīga 2014" Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas veidotāja Diāna Čivle.

Viņasprāt, programmā pietrūkst kāda kopējā stāsta, kas visas ieceres saturētu kopā.

"Mums ir skaidri zināms, ka ir kaut kādi stūrakmeņi vai galvenās lietas. Un šīs galvenās lietas nav pietiekami grodi parādītas pašreizējā momentā. Vismaz man bija tāda sajūta, skatoties visus šos apjomīgos plānus."

Kopumā gan Čivle simtgades svinību aktivitātēs saredz daudz vērtīgu un noturīgu lietu, kā pirmās minot filmas. Viņa arī pauž gandarījumu, ka turpinātas "Rīga 2014" idejas: "Tas ir tas, kā mums citreiz varbūt pietrūkst, bet šajā gadījumā, man liekas, ļoti veiksmīgi veidojas nevis ideju izveidošana, radīšana un pamešana, bet kā tās loģiski attīstās tālāk. Mums bija lielisks koncerts 2014.gadā „Dzimuši Rīgā”. Tagad es lasu, ka ir koncertu cikls „Dzimuši Latvijā”. Pirmsākumi, kas izveidojās toreiz, ir attīstījušies tālāk un ļoti veiksmīgi arī veidojas jaunā programmā."

Komentējot lielās izmaksas, Čivle uzskata, ka ir nepareizs priekšstats, ka mākslinieki naudu tikai tērē.

Pirmkārt, ar naudu kultūrai var sildīt ekonomiku, un, otrkārt, investīcija kultūrā ir investīcija sevī, pārliecināta ir Čivle: "Kultūra atdod atpakaļ ļoti daudz. Tā nav iztērēšana, tā ir investēšana. Būtībā mēs investējam sevī. Mēs investējam Latvijas nacionālajā identitātē, jo kultūra ir Latvijas nacionālā identitāte, pats pamats. Tāpēc man liekas, ka tur ir pat diezgan neētiski runāt šajā ziņā, ka tas ir par daudz."

Latvijas Kultūras akadēmijas kultūras menedžmenta profesors Ivars Bērziņš norāda, ka ieguldījumiem kultūrā ir grūti izmērīt atdevi. Kā uzskata profesors, labi būtu ieguldīt jaunatnē, kas arī notiek ar pasākumu "Latvijas skolas soma".

Tomēr nav un nebūs vienas formulas, kā izmērīt, cik vērtīgs bijis kultūrā ieguldīts eiro.

"Britu padome savulaik kādus 30 gadus pūlējās iztaisīt kvantitatīvus rādītājus, kas ir laba māksla. To diemžēl nevar, jo kvantitatīvos mēs varam saskaitīt, bet kvalitatīvos… Jūs jau redzat, vienam patīk šlāgeris, vienam patīk opera. Tas ir ārkārtīgi grūti. Bet es no otras puses nepiekristu, ka nesvinēsim, labāk lai ir labklājības valsts. Vispirms visu uzcelsim, un tad par kultūru. Neko nav grūtāk atjaunot, kā to, kas ir zudis."

Salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijas 60 miljoni eiro simtgades svinībām ir milzīga summa.

Igauņi saviem svētkiem plāno atvēlēt 24 miljonus eiro, taču Lietuva laika posmā no 2015 – 2017. gadam ieplānojusi 9 miljonus eiro, 2017. gadā vēl 5,5 miljonus, taču nākamajiem gadiem finansējums vēl nav apstiprināts. Tiesa, lietuviešu simtgades svinību koordinatori uzsver, ka Lietuvā daļa no svētku programmas ir arī Nacionālā kongresu centra atjaunošana, par ko valdība uzņēmusies saistības 22 miljonu eiro apmērā, kā arī Nacionālā stadiona rekonstrukcija par 53 miljoniem eiro. Tikmēr somi, kas savu simtgadi atzīmē jau šogad, svētku pasākumiem ieplānojuši 19 miljonus eiro, paļaujoties arī uz privāto līdzfinansējumu. Latvijā tikmēr svinēšanu pārsvarā apmaksās valsts un dažādas iestādes.

Komentāri (8)

Skolnieciņš

Kāpēc tieši bērni un jaunieši? Tāpēc ka tos piespiež!

Skolnieciņš

Čau! Tie cilvēki, kas internetā lasa rakstus un pēta vai raksta, vai skatās komentārus, bezšaubām, ir redzējuši manas atklāsmes par dzīvi. Lūk, tāpēc es sev veltu šo odu.
Cieņā, Skolnieciņš
P.S. Esmu interneta trollis, manuprāt.

Skolnieciņš (oda latviešu dievībai -Skolnieciņam) 09.01.2017. 07:10

Es negribu tos mīnusus! Man skolā patīk iet! Skolnieciņš es esmu, skolā mācos es.__ 2x kuplets: Tas Skolniecieņš, tas Skolnieciņš, kas cerībā un saticībā skolas durvis ver. Tas ienāk katrā miestiņā, katrā lauku skoliņā! Un dzīves gudrību tas vēl.__ Es negribu tos mīnusus! Man skolā patīk iet! Skolnieciņš es esmu, skolā mācos es.__ Rīt durvis atverot, skolā es ierodos. Un laime atnāk skoliņā. Kur Skolnieciņam ir ticis būts…___ kuplets 4x:Tas ienāk katrā miestiņā, katrā lauku skoliņā! Un dzīves gudrību tas vēl.___ Saulei rietot rietumos… Skolnieciņš no skolas nāk. Un pazūd ziemas spelgoņa. Un par Latviju virmo Skolnieciņa gaišais prāts!

Ak vai....

Perversi multikulturālistu un velkamistu svētki. Pat bērnus neliek mierā ar savu slimo propagandu.

Es nesaprotu

Es gribu dzirdēt par kaut vienu vienīgu pasākumu ,kurš tiek organizēts bez naudas!
Bet laikam velti sapņoju-KM neko tadu nav dzirdējusi un visu pasauli mēra pēc savām mērauklām.Ko darīs bērni,ko pieaugušie ,ko pensionāri?Kā visi tiks iesaistīti svētku gaidīšanā-BEZ naudas tērēšanas??????Latvijas cilvēki gaida ,kad tiks uzrunāti!Pagaidām esmu sadzirdejusi tikai Jāni Lūsēnu!Paldies viņam!

aie

Tā ir veltīga naudas izšķiešana! Var rasties sajūta, ka mūsu valstī svarīgākais ir tikai svētki...

Lorija

Summa, nenoliedzami ir milzīga un gribētos detalizētāku atskaiti, piemēram par Skolas somas 13 mlj. Taču 16 jaunas filmas (7,5 mlj.) - WOW! Tas ir apsveicami! Dziesmu svētki ir dziesmu svētki. Tas ir latviešu tautas lielākais kultūras pasākums.
Latvijas nelabvēļiem nekas nekad nebūs labi, bet hroniskajiem ņaudētājiem ierosinu pašiem noorganizēt augstvērtīgu masu pasākumu. Muldēt, ka kaut ko tādu var izdarīt bez naudas, var tikai traks pingvīns.

V

Vai mēs esam tik bagāti... ka varam tērēt tik astronomiskas summas? Vai Jums nešķitīs... kad svinēsim svētkus - mēs dejosim uz Baibas Barones kapa?

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Komentēt vari arī ar savu draugiem.lv vai Facebook profilu!

Atlikušo simbolu skaits: 1000