Kopumā prezidentūras laikā plānoti aptuveni 200 kultūras pasākumu. Kā galvenie minami prezidentūras atklāšana 8.janvārī Latvijas Nacionālajā operā, Baltajā namā notiks arī Ērika Ešenvalda multimediālās simfonijas "Ziemļblāzma" pasaules pirmatskaņojums aprīļa beigās. Maijā par godu Latvijas dzejas ikonu Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas gadam notiks konference "Starp patiesību un varu". Īsi pirms prezidentūras noslēguma Rīgā norisināsies astotie Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki.
Liela daļa kultūras pasākumu iecerēti arī kopumā 11 ārvalstīs. Turklāt ne tikai Eiropas Savienības robežās, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā un Krievijā.
Atšķirībā no "Rīga 2014" gada, kad pasaulslavenie latviešu mākslinieki pulcējās vienuviet Latvijā, prezidentūras pusgadā latviešu mākslas izcilībām iecerēts rīkot uzstāšanās citviet Eiropā, piemēram, janvāra vidū koncertā Briselē uzstāsies Elīna Garanča, atkal ārpus Latvijas robežām spīdēs Jaunā Rīgas teātra "Soņa".
"Mēs ļoti priecājamies, ka Maija Kovaļevska un Egils Siliņš piedalīsies Verdi rekviēmā Parīzē kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un kori "Latvija". Tāpat arī Briselē uzstāsies Andris Nelsons. Baiba Skride ir vairākkārt pārstāvēta mūsu programmā gan Beļģijā, gan Vācijā ar vairākiem koncertiem," stāsta prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmu departamenta vadītāja Selga Laizāne.
Lielākā daļa kultūras programmas pasākumu tomēr iecerēti tepat Latvijā, piemēram, vairākas vērienīgas mākslas izstādes notiks mākslas muzejā "Rīgas birža" un izstāžu zālē "Arsenāls". Tā kā Gaismas pils ir galvenā visu prezidentūras pasākumu norises vieta, tā izvēlēta arī par centru kartē, kurā atzīmēti visi tie vēstures un kultūras objekti, kuras gribam parādīt Latvijas viesiem.
Kartes un arī mobilās aplikācijas veidošana ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārziņā. Materiālus izplatīt plānots Gaismas pilī, tātad galvenokārt tie paredzēti prezidentūras pasākumu viesiem. Lai viņiem parādītu arī pārējo Latviju, valsts noslēgusi apjomīgu līgumu ar tūrisma aģentūru "Baltijas ceļojumu grupa". Aģentūra arī cer - beidzot izdosies noslēgt līgumus par Latvijas popularizēšanu ārvalstīs. Iestrēgušā iepirkuma konkursa dēļ tā arī nenotika Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas reklāmas kampaņa, bet to varētu īstenot prezidentūras kontekstā. Pašreiz Latviju pasaulē popularizē galvenokārt Latvijas Institūts.
"Mums būs drukāti izdevumi, ko mēs piedāvāsim visiem saviem partneriem izmantošanai, mums būs video, mums jau tie ir tapuši, mēs pārdizainējam lielo valsts portālu, kas ir 12 valodās. Mums būs interesanti digitāli risinājumi sociālajos tīklos. Līds šim par Latviju varbūt rakstīja 40 valstīs, tagad šis valstu skaits ir 96 valstis, kuras agrāk nekad nav rakstījušas par Latviju, ļoti tālas valstis. Publikāciju skaits pieauga vienkārši astronomiski, kā sprādziens," norāda Latvijas Institūta direktore Kārina Pētersone.
Latvijas Institūtā gan uzsver - viss liecina, ka pēc prezidentūras gada finansējums institūtam atkal tiks krietni samazināts, tādējādi var neizdoties noturēt "Rīga 2014" un prezidentūras laikā krietni augušo Latvijas popularitātes līmeni.
Šobrīd aprēķināts, ka no kopējām prezidentūras izmaksām kultūras programmas sagatavošana prasīs aptuveni deviņus miljonus eiro, un šajā summā ietilpst arī kultūras pasākumu popularizēšana gan Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijas Institūtam atvēlētais finansējums galvenokārt nāk no prezidentūras komunikācijas budžeta, bet Tūrisma attīstības valsts aģentūra arī prezidentūras kontekstā darbojas par saviem līdzekļiem. Toties ar aģentūras pieminēto tūrisma firmu "Baltijas ceļojumu grupa" valsts noslēgusi vairāk nekā vienu miljonu eiro vērtu līgumu.
