Kultūras ministre: Audits pierāda ilgstošu nesaimnieciskumu operā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzskata, ka Latvijas Nacionālās operas (LNO) darbības audits pierāda ilgstošu nesaimniecisku darbību operā, kas katru gadu noveda pie parādiem. Jaunā operas vadība apgalvo, ka viņi ir ķērušies pie problēmu risināšanas un cer, ka šogad papildus līdzekļus valstij nenāksies prasīt.

Operas audits par aizvadītajiem četriem gadiem atklāj vairākas nepilnības iestādes finanšu darbībā. Vairākus gadus pēc kārtas sabiedrībā ir izskanējušas ziņas, ka Nacionālajā operā kārtējo reizi ir parāds un valdībai tas steidzami jāsedz, katru reizi tas arī tika izdarīts.

Lai noskaidrotu parādu iemeslus, jaunā operas vadība pasūtīja līdzšinējās darbības auditu. Tomēr vienu galveno problēmu vai neefektivitātes iemeslu operas darbībā konstatēt tā arī nav izdevies. Trūkumi un nepilnības esot visās analizētajās jomās, norādīja operas valdes locekle Inese Eglīte.

Mēs redzam sistēmiskas nepilnības, kuru rezultātā nevar pateikt, kādēļ nav naudas," pauda Eglīte

Auditā ir uzsvērts, ka līdz šim opera savā darbībā nesekoja ieplānotajam budžetam. Nauda gada sākumā tika paredzēta vienam mērķim, bet iztērēta citam. Tostarp, lai segtu iepriekšējo gadu parādus. Tāpat katram iestudējam neesot bijis sava konkrēta budžeta.

 „Un arī šis jauniestudējumu pašizmaksas vērtējums. Jo, ja teiksim uzņēmumā, operā ir zināms, cik ir vidējā biļetes cena, tas ir apmēram, kā teikt – „es zinu cik ir vidējā temperatūra slimniekam slimnīcā”. Bet tas diez vai man ļaus analizēt, kādus iestudējumus iestudēt. Ja es to zinu precīzāk, tad es varu pateikt, cik tos iestudējumus gatavot nākotnē," skaidroja Eglīte.  

2012. gadā visiem iestudējumiem kopā tika iztērēts par gandrīz 200 tūkstošiem latu vairāk, nekā paredzēts. Un nebija skaidrs, kur šo papildu naudu ņemt. Arī autoratlīdzībām situācija bija līdzīga. Tāpat, kā norāda auditori, esot parakstītas vienošanās par algu pielikumiem, lai gan arī tam nauda budžetā neesot bijusi ieplānota.

Auditoru analīze pierāda, ka iepriekšējās vadības rīcība ir bijusi nesaimnieciska, saka kultūras ministre Dace Melbārde.

 „Jo patiesībā, kāds ir signāls? Ja viena iestāde visu laiku saka, ka viņai trūkst naudas, viņa nemitīgi šos līdzekļus pārtērē, tad tas ir signāls pārējām kultūras iestādēm, ka mēs patiesībā arī varētu rīkoties tāpat. Jo visu laiku kāds taču atrod to finansējumu mums, un beigu beigās to iedod. Šeit ir arī tāda godīga attieksme pret citām kultūras institūcijām, kas ir ne mazāk profesionālas un ne mazāk sabiedrībai vajadzīgas," uzkata Melbārde.

Melbārde arī piebilst, ka iepriekšējā operas direktora Andreja Žagara rīcību nevar vērtēt tikai kā labu vai sliktu. Kultūras ministre novērtējot viņa panākumus mākslinieciskajā darbībā, bet „katrai lietai ir sava cena”.

Un šī izpēte parāda, ka ir grūti savienot lielu un ar vērienu māksliniecisko darbību ar precīzu ikdienas darbu, kas ir administratīvais darbs," atzina ministre.

Ministre noraida, ka operai tiek apzināti piešķirts pārāk maz līdzekļu, līdz ar ko ikgadējo iztrūkumu var laicīgi paredzēt. Budžets esot tuvu tam, ko pati opera 2012. gadā nosaukusi par optimālu.

Žagars par audita secinājumiem līdz šim publiski nav izteicies. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti