„Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieku vidējais atalgojums ir apmēram 816 eiro, kas ir virs vidējā atalgojuma valstī kopumā,” saka kultūras ministre Dace Melbārde.
Muzeju darbiniekiem, daļai skatuves mākslinieku un mūzikas un mākslas pedagogiem iet daudz grūtāk, skaidro ministre, gan atzīstot – situācija ir ļoti atšķirīga nacionālajā un pašvaldību bibliotēkās. To atzīst arī Kultūras darbinieku arodbiedrības federācijā.
„Ir pašvaldības, kas novērtē bibliotekārus un kultūras darbiniekus vispār, un ir tādas, kas dzīvo joprojām, ah, kas tur paliek pāri, to iedosim bibliotekāriem vai kultūras darbiniekiem un ir bijušas situācijas, kad mēs esam vērsušies pie konkrētas pašvaldības ar lūgumu izvērtēt un pat neuzskata par vajadzīgu atbildēt,” stāsta federācijas vadītājs Aldis Misēvičs.
Arī Nacionālajā bibliotēkā atalgojumu līmenis ir ļoti dažāds, un arodbiedrību federācijā uzskata – bibliotēkas tehniskie darbinieki ir starp viszemāk atalgotajiem kultūras darbiniekiem. Kopumā gan situācija Nacionālajā bibliotēkā esot pozitīvi vērtējama, un arī bibliotēkas arodbiedrībai sūdzību neesot.
„Mēs arī redzam, ka darbiniekiem tiek paaugstinātas algas, konkrēti par šo 2014. vidēji par 100 eiro bibliotēkas darbinieki saņem vairāk,” norāda Misēvičs.
Bibliotēkā gan uzsver – algu palielinājums 2014. gadā ir tikai šķietams. Darbinieki tik tiešām saņem vairāk, bet tikai tāpēc, ka pagarināts bibliotēkas darba laiks un atkal ir iespēja strādāt pilnu slodzi.
Mēs ļoti ceram, ka pie algu jautājuma tomēr strādās nopietnāk, arī valdības līmenī. Arī bibliotekārs ir sen mainījies, tas nav tradicionālais grāmatu saņēmējs un izsniedzējs, šis cilvēks ir reizē gan sociālais darbinieks, gan kultūras darbinieks, gan tehnoloģiju darbinieks,” darbu atbilstoši novērtēt prasa LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne.
Bibliotēkas izpilddirektore skaidro – lai algas sasniegtu pirmskrīzes līmeni, vēl krietni jāpieliek. Tieši bibliotekāru un visu kultūras darbinieku atalgojums krīzes laikā piedzīvoja smagāko kritienu.
„2005. gadā bija apņemšanās ļoti krasi palielināt kultūras darbinieku algas, tas arī pakāpeniski izdevās. Krīzes laikā nogrieza apmēram par 60%, Nacionālajā bibliotēkā viss budžets tika samazināts par 72,5%. (..) Departamentu vadītāji Nacionālajā bibliotēkā pelna labi, es pat teiktu, labi. Bet tie jaunie meitēni, kas atnāk pēc augstskolas, un, var ar tādu naudu izdzīvot....” spriež bijusī kultūras ministre (2004–2009) Helēna Demakova.
Pašreizējā kultūras ministre skaidro – kopš 2010.gada Nacionālās bibliotēkas atalgojumu fonds palielināts par 50%. Viņa gan atzīst – pabērna lomā nonākusi Neredzīgo bibliotēka, kas arī ir valsts pārziņā. Tās speciālistu algas ir krietni zemākas nekā bibliotekāriem Gaismas pilī:
„Tas ir tas virziens, kurā arī mums kā kultūras ministrijai būtu jāstrādā un jāskatās, kā mēs varam šo situāciju izlīdzināt, jo, protams, tas ir darbs, kas prasa vēl papildu zināšanas no cilvēka, un ir nepieciešama papildu motivācija.”
Finanšu ministrija vēl nav devusi skaidras indikācijas par to, kādas būs nākamā gada budžeta iespējas, tomēr Melbārde cer – izdosies dabūt naudu abām galvenajām ministrijas prioritātēm: kultūras darbinieku atalgojuma palielināšanai un Latvijas simtgades svinību gatavošanai. Finansējums jau nākamo kultūras celtņu būvniecībai, viņasprāt, jāpiesaista no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
